KUŅĢA SULA

Latīņu val.: succus gastricus

sekrēts, ko izstrādā kuņģa gļotādas dziedzeršūnas.

Tīra KUŅĢA SULA ir viegli opalescējošs, bezkrāsains šķidrums ar skābu reakciju (pH 0,8—2). Tajā ir 99—99,5% ūdens un 0,5—1% sausnes. Galv. sastāvdaļas, kas nosaka KUŅĢA SULA funkcionālās īpašības, ir sālsskābe (tās koncentrācija cilvēkam ir 0,4— 0,5% ), fermenti pepsīns (sašķeļ olbv. līdz peptīdiem), himozīns (sarecina un šķeļ piena olbv.), lipāze (sašķeļ emulģētus taukus līdz glicerīnam un taukskābēm), kā arī gļotvielas — mucīni (pasargā kuņģa sienas no meh. un ķīm. kairinātājiem).
Sālsskābi organismā izstrādā kuņģa klājšūnas. Tā aktivē pepsinogēnu (pepsīna neaktīvā forma, ko izdala kuņģa gļotādas dziedzeršūnas), uztur KUŅĢA SULA skābo reakciju, kas nepieciešama pepsīna optimālai darbībai, uzbriedina barības olbv. un atvieglina to fermentatīvu sašķelšanos, sekmē hormona gastrīna izdalīšanos, kas pastiprina KUŅĢA SULA sekrēciju. Sālsskābei svarīga nozīme kuņģa iztukšošanās refleksā un zarnu darbības veicināšanā. Tā nodrošina arī aizkuņģa dziedzera darbību, jo sālsskābes ietekmē divpadsmitpirkstu zarnā izstrādājas sekretīns un pankreozimīns, kas pastiprina aizkuņģa dziedzera sulas izdalīšanos.

Ja kuņģa darbība traucēta, sālsskābes daudzums KUŅĢA SULA var palielināties vai pazemināties līdz tās pilnīgam zudumam. Diennaktī cilvēkam atdalās līdz 2l KUŅĢA SULA. Tās sastāvs un īpašības mainās atkarībā no barības rakstura un cilvēka emocionālā stāvokļa.
KUŅĢA SULA izdalīšanos regulē neirohormonāli faktori (skat. gremošana). No dzivn. iegūto KUŅĢA SULA lieto, ja ir pazemināta sālsskābes sekrēcija.
  • Komentāri: 2 no 2
2014-05-05 23:34:26

zanda

Lietojot antacīdus

2011-08-12 21:37:53

roberts

ka samazinat kuņģa sulas daudzumu?

Pievienot komentāru