EMPIĒMA

Latīņu val.: empYema
Grieķu val.: empyēma
Skaidrojums: gr. empyēma - augonis, sastrutojums

strutu uz krāšanās kādā ķermeņa dobumā vai doba orgānā. Visbiežāk EMPIĒMA ierosina strutas radošie mikroorganismi (streptokoki, stafilokoki), tbc ieros-i u.c. Dobuma EMPIĒMA izveidojas, piem., pleiras dobumā, ja tajā sakrājas šķidrums, pievienojas infekcija un rodas strutas; doba orgāna EMPIĒMA izveidojas šā orgāna sienu strutojoša iekaisuma (piem., apendicīta, holecistīta, nefrozes) gadījumā, ja tā izvadkanālu nosprosto akmeņi, iekaisuma infiltrāts, gļotādas tūska, rētaudi u.tml. Izšķir akūtu un hron. EMPIĒMA. Akūtās EMPIĒMA simptomi norāda uz akūtu iekaisuma procesu organismā; hron. EMPIĒMA noris ilgstoši un bieži rada organisma vispārēju intoksikāciju. EMPIĒMA r s t ē ar antibiotikām, vispārspēcinošu terapiju. Dobuma EMPIĒMA ārstēšanas pamatprincips ir izvadīt strutas, izdarot punkciju vai atverot dobumu. Doba orgāna EMPIĒMA gadījumā dažreiz bojātais orgāns jāizoperē.
  • Komentāri: 0 no 0

Pievienot komentāru