Sibīrijas mēris
LIESAS SĒRGA
Sibīrijas čūla

Komentāri
Latīņu val.: anthrax

Starptautiskā slimību klasifikācija (ssk10):

  • Kods: A20
  • Klasifikātorā:
    • Infekcijas un parazitāras slimības A00-B99
      • Konkrētas bakteriālas zoonozes A20-A28
        • Mēris A20
        • Bubonu mēris A20.0
        • Ādas mēris A20.1
        • Plaušu mēris A20.2
        • Mēra meningīts A20.3
        • Mēra septicēmija A20.7
        • Citas mēra formas A20.8
        • Neprecizēts mēris A20.9
akūta dzīvn. un cilv. inf. slimība, ko ierosina mikroorganisms Bacillus anthracis. Ieros-am ārējā vidē rodas ļoti izturīgas sporas. Tās saglabājas dzīvn. vilnā, spalvās un augsnē vairākus gadu desmitus. Cilv. inf. avots ir slimie mājdzīvnieki (govis, aitas, kazas, zirgi, cūkas), kas izdala slimības ierosinātājus ar izkārnījumiem un atdalījumiem no mutes un nāsīm. Cilv. inficējas no dzīvn., tos kopjot vai arī pārstrādājot dzīvn. produktus (vilnu, ādu, gaļu). Slimo gk. cilvēki, kas strādā ādas, kažokādu, vilnas rūpniecībā un tekstilrūpniecībā, kā arī lopkopji, veterināri. Atsevišķos gadījumos cilv. var inficēties, lietojot uzturā termiski nepietiekami apstrādātu slimu dzīvn. gaļu, kā ari ieelpojot inficētus putekļus. Sibīrijas mēris inkubācijas periods ir 2— 8 dienas. Pēc inficēšanās ceļa izšķir Sibīrijas mēris ādas, zarnu un plaušu formu. Ādas forma ir visbiežāk (94— 96% gadījumu) sastopamā Sibīrijas mēris forma. Inf. iekļūšanas vietā parādās neliels, zilgansārts plankums, kas dažu stundu laikā pārvēršas par niezošu mezgliņu (papulu), bet vēlāk — par pūslīti. Tam plīstot, rodas ovāla vai apaļa nesāpīga čūla, kas drīz pārklājas ar ogļmelnu kreveli. Apkārt čūlai ir stipra tūska; ādas krāsa normāla. Reģionārie limfmezgli ir sāpīgi un palielināti. Ap primāro pūslīti rodas jauni pūslīši, un dažu dienu laikā izveidojas karbunkuls. 2.— 3. slimības dienā parādās organisma vispārējās intoksikācijas pazīmes: paaugstināta , nespēks, ēstgribas trūkums, galvassāpes, reibonis, reizēm arī slikta dūša un vemšana. Var būt arī sepse. Parasti 5.—6. slimības dienā t krītas, tūska mazinās, krevele atdalās, un Čūla pakāpeniski rētojas. Zarnu forma sākas pēkšņi ar augstu t, intoksikāciju, graizēm vēderā, atkārtotu vemšanu, asiņainu caureju. Palielinās liesa un aknas. Var būt murgi, krampji. Plaušu forma noris smaga plaušu karsoņa veidā. Slimība attīstās ļoti strauji: augsta t, klepus, krēpas putainas un ar asiņu piejaukumu, elpas trūkums, sāpes krūtīs. Var pievienoties pleirīts. Ā r s t ē ar antibiotikām (penicilīnu, tetraciklīnu), specifisko gamma globulīnu. Pēc pārslimošanas izveidojas paliekoša imunitāte. Profilakse. Stingra veterināri san. uzraudzība; slimo dzīvn. izolēšana, dezinfekcija. Cilvēkiem, kas bijuši saskarē ar slimu dzīvn., ievada specifisko gamma globulīnu. Saslimušie obligāti jāievieto inf. slimnīcā. Personas, kas bijušas ar tiem saskarē, medicīniski novēro 9 dienas. Cilvēkiem, kas strādā ādas, kažokādu, vilnas u.tml. rūpniecības uzņēmumos, stingri jāievēro personiskā higiēna. Pēc ārsta norādījuma tiem izdara profilaktisko potēšanu (vakcināciju).

Komentāri (0)

Rādīt komentārus augošā secībā
Vārds:
Komentārs:
 Drošības jautājums:divi plus desmit =