KERATĪTS

Komentāri
Latīņu val.: keratitis
Skaidrojums: gr. ķeras, keratos rags

Starptautiskā slimību klasifikācija (ssk10):

  • Kods: H16
  • Klasifikātorā:
    • Acu un to palīgorgānu slimības H00-H59
      • Saistenes, radzenes, varavīksnenes un ciliārķermeņa slimības H15-H22
        • Keratīts H16
        • Radzenes čūla H16.0
        • Citi virspusēji keratīti bez konjunktivīta H16.1
        • Keratokonjunktivīts H16.2
        • Intersticiāls un dziļš keratīts H16.3
        • Radzenes neovaskularizācija H16.4
        • Cita veida keratīts H16.8
        • Neprecizēts keratīts H16.9
radzenes iekaisums; viena no biežākajām acu slimībām ar samērā ilgstošu gaitu un lielāku vai mazāku redzes pavājināšanos. Ierosi ir koki, vīrusi, patogēnās sēnes u.c., kas var iekļūt radzenē eksogēnā (no ārpuses) vai endogēnā ceļā (ar asinīm vai limfu). Eksogēns KERATĪTS rodas pēc traumas, kā komplikācija pēc dažādiem konjunktīvas un asaru maisiņa iekaisumiem. Simptomi: asarošana, fotofobija, plakstiņu spazma, graušana un sāpes acīs, radzenes apduļķojums. Radzenes virsma virs apduļķojumiem kļūst blāva un nelīdzena, bieži radzenē ieaug asinsvadi (normāli to tur nav), nereti samazinās vai pat izzūd radzenes jutīgums. Nelieli un virspusēji infiltrāti var uzsūkties un atstāt nelielas rētas, lielāki, it sevišķi strutainie, parasti sabrūk, un nekrotisko audu vietā attīstās čūla, kurai sadzīstot rodas biezas rētas (leikomas). Ja čūlu neārstē, tā var bojāt visus radzenes slāņus un var rasties dziļāko acs daļu sastrutojums. E n d o -g ē n s KERATĪTS rodas vispārēju inf. slimību, radzenes trofisku traucējumu, hipovitaminožu gadījumā. Tipisks endogēnais KERATĪTS ir parenhimatozais KERATĪTS (piedzimtā sifilisa gadījumā). Visbiežāk izveidojas 5—20 g. vecumā. Process parasti skar abas acis. Slimības sākumā rodas pelēcīgi balts infiltrāts, kas pamazām iet plašumā un dziļumā, aizņemot radzenes lielāko daļu vai pat visu radzeni. Pēc tam infiltrāts pakāpeniski samazinās; process ilgst apm. gadu. Tub. KERATĪTS var būt hematogēns un alerģisks; slimo gk. bērni un pusaudži; process parasti skar vienu aci. Visbiežāk attīstās dziļā, difūzā forma, kuras gadījumā radzenē izveidojas plašs infiltrāts. Galv. simptoms ir pelēcīgs, puscaurspīdīgs mezgliņš, kas visbiežāk lokalizējas uz radzenes un sklēras robežas; šajā gadījumā cilvēkam ir stipra fotofobija. Neirogēnajam KERATĪTS (tas attīstās trijzaru nerva bojājuma gadījumā) raksturīga lēna gaita, radzenes jutīguma stipra samazināšanās, neliels acu kairinājums. Samērā bieži rodas herpētiskais KERATĪTS (to ierosina vīruss): pavājinās radzenes jutīgums, palēninās reģenerācija; radzenes apduļķojums var būt diskveidīgs, zarveidīgs utt.; gaita ilgstoša, ar recidīviem. No keratītiem, ko izraisa hipovitaminozes, visraksturīgākās pārmaiņas ir KERATĪTS vit. trūkuma gadījumā — rodas kseroftalmija (izteikts sausums acīs un konjunktīvas un radzenes apduļķošanās). Ārstē atkarībā no cēloņa. Radzenes rētas var ārstēt ar medikamentiem vai ķirurģiski. Profilakse. Aizsargbrilles darbos, kur iespējami virspusēji acs ievainojumi. Antiseptiski līdz. pat pēc nenozīmīgiem radzenes bojājumiem, piem., svešķermeņa izņemšanas.
Keratits

Komentāri (0)

Rādīt komentārus augošā secībā
Vārds:
Komentārs:
 Drošības jautājums:četrpadsmit plus divpadsmit =