PSIHOLOĢIJA

Komentāri
Skaidrojums: gr. psychē dvēsele + logos mācība
zinātne par cilv. un dzīvn. psih. darbības un izturēšanās likumsakarībām un attīstību. Cilv. psih. darbības likumsakarību izzināšana dod iespēju vadīt psihes veidošanās procesu, mērķtiecīgi ietekmēt psihi un audzināt personību. PSIHOLOĢIJA izmanto dažādas pētīšanas metodes: novērošanas metodi (laboratorijas, darba un sadzīves apstākļos), klīn. novērojumus, anketēšanu, intervijas, testus, cilv. radošās darbības, biogrāfijas u.tml. materiālu analīzi. PSIHOLOĢIJA cieši saistīta ar citām zinātnēm, it īpaši ar fiziol., bioķīmiju, medicīnu, pedagoģiju, filozofiju, matemātiku, kibernētiku. PSIHOLOĢIJA atklātās likumsakarības jāņem vērā, risinot jebkuru ar cilv. personību saistītu problēmu. Galvenās PSIHOLOĢIJA nozares ir šādas. Vispārīgā PSIHOLOĢIJA pētī psih. darbības būtību, tās rašanās un attīstības galv. likumsakarības, izstrādā pētnieciskā darba metodoloģiju un metodikas pamatprincipus, vispārina dažādu PSIHOLOĢIJA nozaru sasniegumus un apkopo tos vienotā teorijā. Eksperimentālā PSIHOLOĢIJA laboratorijas apstākļos pētī stimulu un sajūtu sakarības, uztveri, nosacīti reflektorisko darbību, kustību iemaņas, uzmanību, emocijas un motivāciju, atmiņu, domāšanu un lemšanu, kā arī noguruma, miega, sapņu, suģestijas un hipnozes psihol. aspektus. Fizioloģiskā PSIHOLOĢIJA jeb psihofizioloģija pētī smadzeņu stimulācijas psih. efektu, smadzeņu bioelektrisko aktivitāti dažādos psih. darbības stāvokļos, maņu orgānu darbību, nervu sistēmas stresu un tā izraisītās pārmaiņas organismā, personības psihofizioloģisko raksturojumu un psih. īpatnību iedzimtību. Dzīvnieku PSIHOLOĢIJA salīdzina dažādu dzīvn. sugu psih. darbības īpatnības, pētī sajūtas, uztveri, instinktus, emocijas un motivāciju, iegaumēšanu un nosacījuma refleksu veidošanos, atmiņu, izturēšanos barā. Attīstības PSIHOLOĢIJA pētī psih. darbības īpatnības dažādā vecumā. Pedagoģiskā PSIHOLOĢIJA pētī audzināšanas un apmācības procesa likumsakarības, bērna un pusaudža personības veidošanos skolā un ģimenē, programmētās apmācības jautājumus, izstrādā testus skolēnu spēju un psih. īpatnību noteikšanai, kā arī mācību programmas un audzināšanas pasākumu psihol. pamatojumu. Sociālā PSIHOLOĢIJA pētī likumsakarības, kas nosaka cilv. attiecības kolektīvā, ražošanā un sadzīvē. Personības PSIHOLOĢIJA pētī cilv. radošo darbību, personības individuālās īpatnības un to objektīvās noteikšanas iespējas. Medicīniskā jeb klīniskā PSIHOLOĢIJA pētī izturēšanās un emociju traucējumus, neirozes, psihoterapijas likumsakarības, izstrādā psih. īpatnību diagnoscēšanas paņēmienus. Darba PSIHOLOĢIJA pētī augsta darba ražīguma un darbaspēju saglabāšanās psihol. nosacījumus. Inženierpsiholoģija pētī šos nosacījumus apstākļos, kur cilv. vada sarežģītas automātiskās sistēmas; tās mērķis ir noskaidrot optimālos variantus sistēmā cilvēks un mašīna. Profesionālās orientācijas un atlases PSIHOLOĢIJA pētī iespējas prognozēt cilv. psih. darbības individuālo īpatnību atbilstību kādai noteiktai profesijai, izstrādā testus un kritērijus tās pārbaudei. Kosmiskā PSIHOLOĢIJA pētī problēmas, kas saistītas ar kosmonautu sagatavošanu lidojumam un uzturēšanos kosmosā. Sporta PSIHOLOĢIJA pētī sp. darbības psihol. īpatnības un to ietekmi uz sportista personību.

Komentāri (0)

Rādīt komentārus augošā secībā
Vārds:
Komentārs:
 Drošības jautājums:trīspadsmit mīnus astoņi =