OLIGOFRĒNIJA

Komentāri
Latīņu val.: oligophrenia
Skaidrojums: gr. oligos maz + phrēn prāts
— slimību grupa, ko vieno kopīga pazīme — galvas smadzeņu (dažreiz visa organisma) attīstības atpalicība, kura var būt gan piedzimta, gan radusies agrīnā bērnībā (līdz 3 g. vecumam).

Oligofrēnijai raksturīgas pārmaiņas visās psih. dzīves sfērās. Sevišķi izteikts ir domāšanas defekts, pavājināta spēja spriest, analizēt un sintezēt; tas visspilgtāk izpaužas un visvieglāk pamanāms apgrūtinātā spējā atšķirt svarīgo no mazsvarīgā un piemēroties neparastiem apstākļiem. Atmiņa parasti ir pavājināta. Uztvere (redze, dzirde, tauste) fizioloģiski bieži vien neatšķiras no vesela cilv. uztveres, bet vērtēšanas spēju trūkuma dēļ slimnieki neprot diferencēt nozīmīgo no nenozīmīgā un tāpēc iegūst mazāk informācijas nekā veseli cilv. Runas attīstība aizkavēta — skaidra skaņu izruna attīstās vēlu, vārdu krājums mazs.
Emocionālajā dzīvē trūkst augstāko un vairāk diferencēto — ētisko un estētisko jūtu: skaistuma izpratnes, gaumes izjūtas, takta, pienākuma apziņas un atbildības sajūtas, rīcību vairāk nosaka patika vai nepatika, apmierinātība vai neapmierinātība. Gribas sfērā, izlemšanā trūkst motīvu cīņas, rīcību nosaka acumirklīgais noskaņojums.
OLIGOFRĒNIJA slimnieki viegli ietekmējami un drīz var nonākt negatīvā ietekmē, iesaistīties antisociālā darbībā. Var būt arī fiz. attīstības defekti: kustību traucējumi (trūkst kustību plastikas un precīzas kustību koordinācijas), traucējumi dažu maņu orgānu attīstībā (pavājināta redze, dzirde). ķermeņa nepareiza attīstība, neiroloģiski traucējumi, iekšējo orgānu attīstības anomālijas. Reizēm OLIGOFRĒNIJA var apvienoties ar kādas psih. funkcijas pārmērīgu attīstību (piem., ar izcilu meli. atmiņu).

OLIGOFRĒNIJA izcelsmē nozīmīgi ir vairāki faktori: novirzes iedzimtībā (Dauna slimība; fenilketonūrija); traucējumi embrionālās attīstības periodā (piem., tie var rasties, ja māte grūtniecības laikā slimojusi ar sifilisu, toksoplazmozi, alkoholismu, mēģinājusi mākslīgi pārtraukt grūtniecību ar medikamentiem); sarežģījumi dzemdībās (dzemdību traumas, ilga asfiksija). kā arī pirmajos mūža mēn. pārciestas slimības (piem., meningīts, meningoencefalīts).
Pēc smaguma pakāpes izšķir 3 OLIGOFRĒNIJA veidus:
idiotija (smagākā),
imbecilitāte (vidējā),
debilitāte (vieglākā).

Profilakse. Grūtniecības periodā jāizvairās no intoksikācijas (alkohols), infekcijām, liekas medikamentu lietošanas, jānodrošina pilnvērtīgs uzturs. Bērni agrīnā vecumā jāpasargā no traumām, infekcijām, intoksikācijām. īpašā med. uzraudzībā ir bērni ar nelabvēlīgiem, kaitīgiem faktoriem iedzimtībā.

OLIGOFRĒNIJA ārstēšanā apvieno medikamentozos un pedagoģiskos paņēmienus. Svarīga agra diagnoze, lai laikus sāktu ārstēšanu un atbilstošu audzināšanu. Izmanto medikamentus, kas stimulē psih. attīstību, vajadzības gadījumā (pārmērīga uzbudināmība, eksplozivitāte) — nomierinošus līdz. Dažreiz ārstēšanu nosaka OLIGOFRĒNIJA izcelsme (piem., meningīta gadījumā). Oligofrēniskie bērni jāapmāca ar atbilstošām metodēm, vēlāk jāiekārto piemērotā darbā.

Komentāri (2)

Rādīt komentārus augošā secībā
  • >ilze, 2015-07-15 22:18:29

    Atvainojiet, šai diagnozei nu gan neticu. Ja cilvēks ir iestājies LU, tad debilitāte liekas ļoti mazticama.

  • Ilze, 2014-02-08 17:34:55

    Man dēlam ir diagnoze-oligofrēnija debilitātes pakāpē.Patreiz viņam ir 22 gadi un viņš studē Latvijas Universitātē 2kursā,taču radušās uzvedibas problēmas.Jāmeklē psihiatra paldziba?

Vārds:
Komentārs:
 Drošības jautājums:trīs plus astoņi =