Evolūcijas procesa bez cilv. līdzdalības izveidojušās īpašas vietas ar samērā vienveidīgām klimatiskajām un ģeogrāfiskajām īpatnībām, kas nodrošina dažu inf. slimību ierosu pārnešanu no viena dzīvn. uz citu ar asinssūcēju bezmugurkaulnieku (kukaiņu, ērču) starpniecību. Augu un dzīvn. kopai, kas apdzīvo šo vietu, — biocenozei — raksturīgas noteiktas inf. slimības. INFEKCIJAS PERĒKĻI DABĀ ir šādi komponenti: slimības ieros. (vīrusi, baktērijas, riketsijas u.c.), inficēti savvaļas dzīvn. (ieros. donori). ieros. pārnēsāji (odi, moskīti, blusas, ērces u.c.) un uzņēmīgi dzīvn. (ieros. recipienti). Inf. perēklī dzīvojošie dzīvn. spēj uzņemt, ilgstoši uzglabāt un izplatīt dabā noteiktas inf. slimības ierosu, tā veicinot slimības cirkulāciju. Ja perēklī iekļūst cilv., kam nav imunitātes pret attiecīgo slimību, un tam iekož inficēts kukainis vai ērce, cilv. var saslimt, un tādējādi INFEKCIJAS PERĒKĻI DABĀ tiek atklāts. Ja cilv. tādā perēklī nenonāk, tas ilgi paliek neatklātā, potenciālā stāvoklī. Inf. perēkļu izplatības robežas dabā atkarīgas no pārnēsāja biol. īpatnībām. Lidojošie asinssūcēji kukaiņi (odi, moskīti) var aizlidot no perēkļa 1,5—2 km attālumā, tā paplašinot inf. perēkļa robežas. Slimības ar INFEKCIJAS PERĒKĻI DABĀ pieskaitāmas pie antropozoonozēm; pēc pārnešanas veida tās ir transmisīvās infekcijas slimības. INFEKCIJAS PERĒKĻI DABĀ konstatēti šādām slimībām: ērču encefalītam, Japānas encefalītam, ērču spirohetozei, mērim, tularēmijai, toksoplazmozei, leptospirozei, ādas leišmaniozei, dzeltenajam drudzim, malārijai. LPSR konstatēti ērču encefalīta INFEKCIJAS PERĒKĻI DABĀ (Rīgas, Limbažu, Ogres, Cēsu, Talsu rajonā). Slimībām ar INFEKCIJAS PERĒKĻI DABĀ ir sezonāls raksturs; tas saistīts ar pārnēsāja aktivācijas periodu (piem., saslimšana ar ērču encefalītu sākas pavasarī, kad pēc ziemas guļas aktivējas ērces). Pēc pārslimošanas veidojas stabila imunitāte (izņemot malāriju). Profilakses pasākumi atkarīgi no tā, cik ilgi cilv. uzturas inf. perēklī. Ja uzturēšanās ir neilga (ekskursija, medības, sēņošana, ogošana utt.), jālieto individuālie aizsargtērpi, repelenti (ķīm. preparāti, kas atbaida kukaiņus), pēc tam jāizdara vispārēja ķermeņa apskate. Ja nepieciešama ilgāka uzturēšanās inf. perēklī (ceļu būvēšana, arheoloģiskie darbi, meža ciršana), izdara vakcināciju. Daudzos gadījumos inf. perēkļus likvidē cilv. saimnieciskā darbība, piem., purvu nosusināšana samazina malārijodu daudzumu. Pētījot inf. perēkļu sakarību ar dabas apstākļiem, var iepriekš paredzēt vēl neatklātos inf. perēkļus dabā.