DŪŅU DZIEDNIECĪBA

Komentāri
ārstn. dūņu izmantošana ārstn-ā; viens no siltumterapijas veidiem. DŪŅU DZIEDNIECĪBA efektu ietekmi. dūņu fizikāli ķīm. īpašības, lietošanas metodes, kā arī pamatslimība. raksturs (forma, stadija, aktivitāte) organisma funkcionālais stāvoklis un reaktivitāte. Dūņu valkanība, plastiskums un lipīgums, lielā siltumietilpība un niecīgā siltumvadītspēja no drošina ilgstošu siltumnoturību. Liela nozīme ir arī dūņu ķīm. iedarbība un biol. aktivitātei, meh. iedarbība un absorbētspējai. DŪŅU DZIEDNIECĪBA metodes ir dažādas — gan ar vājiedarbības intensitāti (saudzējošas) gan ar stipru iedarbības intensitāti Parasti lieto dūņu kompreses, kas vai būt nelielas (vietēja iedarbība) vai apsegt lielāko daļu ķermeņa (vispārēja iedarbība). Iedarbības intensitāte atkarīga arī no dūņu t, procedūras ilguma, procedūru skaita un biežuma ārstēšanas kursā. Dūņu t( izvēlas atkarībā no ārstējamās vietas, kā arī no slimības formas, stadijas un aktivitātes. Jo aktīvāks ir slimības process, jo zemākai jābūt dūņu komprešu t (36—40°), turpretī, ja iekaisuma process vāji izteikts, t var būt augstāka (44—48°) Jāņem vērā arī dažādu dūņu atšķirīgās īpašības, piem., lai iegūtu vienādu termisku efektu, kūdras dūņu t jābūt par 2—3° augstākai nekā sapropeļa dūņu t. Dūņu t ārstēšanās kursa gaitā var mainīt. Kompresi parasti uzliek uz 15—20 min., organisma atbildes reakciju var novērot jau pēc pirmajām 5 min. Atkarībā no slimības rakstura dūņu kompresi var uzlikt uz vairākām stundām, parasti stacionāra apstākļos. DŪŅU DZIEDNIECĪBA procedūru ietekme ir gan vietēja — tās uzlabo vietējo asinsriti, vielmaiņu samazina iekaisumu un eksudātu, gan vispārēja — ietekmē visu cilv. organismu, palielina tā reaktivitātes spējas, mobilizē kompensatoriskos mehānismus, atjauno un normalizē dažādu orgānu funkcionālās spējas Dūņu kompreses liek ne tikai patol procesa apvidū, bet arī uz t.s. refleksogēnajām zonām. Šādas kompreses reflektoriski iedarbojas uz visi; organismu. Organisma atbildes reakcijas turpinās arī pēc dūņu procedūru izbeigšanas — notiek atsevišķo procedūru iedarbības radīto reakciju summēšanās; tiek izraisītas dažādas intensitātes organisma reakcijas (no tikko manāmām līdz izteiktām). Slimnieka organismam nepiemērota DŪŅU DZIEDNIECĪBA metode, DŪŅU DZIEDNIECĪBA režīma neievērošana u.c var radīt ārstēšanas efekta samazināšanos un slimības paasināšanos. Pēc dūņu procedūrām nepieciešama atpūta. DŪŅU DZIEDNIECĪBA kursa laikā jāizvairās no atdzesējošām procedūrām, peldēšanās jūrā un upē (ja ūdens zema). DŪŅU DZIEDNIECĪBA procedūru dienā nedrīkst lietot citas balneoloģiskas vai iedarbīgas elektroterapijas procedūras (tās rada organismam papildslodzi), bet drīkst izdarīt ārstn. vingrošanu, masāžu, psihoterapijas procedūras. Lai pastiprinātu DŪŅU DZIEDNIECĪBA ietekmi un samazinātu dūņu komprešu slodzi uz termoregulācijas mehānismiem, asinsrites sistēmu, DŪŅU DZIEDNIECĪBA bieži veic kombinēti ar dažādām elektroterapijas procedūrām (visbiežāk ar galvanisko strāvu un impulsu strāvu); šīs procedūras izdara dienās, kad nav bijušas DŪŅU DZIEDNIECĪBA procedūras. Ar ārstn. minerālūdeni atšķaidītas dūņas lieto arī peldēm, DŪŅU DZIEDNIECĪBA izmanto arī atsevišķas dūņu frakcijas. Dūņu šķidrā frakcija satur gandrīz visas dūņu organiskās un neorganiskās vielas, to izmanto vietējām kompresēm kopā ar galvanisko strāvu (elektroforēze), piem., locītavu slimību ārstēšanā. Dūņu šķidro frakciju lieto arī inhalācijās augšējo elpošanas ceļu saslimšanas gadījumā, dažādu dobumu skalošanai, klizmām. Dažus dūņu preparātus izmanto par biostimulatoriem. Piem., preparātu FIBS (izgatavots pēc akadēmiķa V. Filatova metodes no limānu dūņu pārtvaices produktiem), tāpat arī peloīddestilātu injicē dažu acu slimību, arī poliartrīta, radikulīta, mialģijas u.c slimību gadījumā. Dūņu preparātu peloidīnu izmanto iekšķīgi (arī klizmās) kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlas, gastrīta, kolīta ārstēšanā. Sterilu peloidīnu lieto arī injekciju veidā dažādu hron. iekaisumu gadījumā. Igaunijas PSR izveidots preparāts humisols (viena no dūņu aktīvākajām frakcijām ir humuss). Dūņas un to preparātus lieto ne tikai sanatorijās, bet arī citās ārstn. iestādēs — slimnīcās, poliklīnikās un citur. DŪŅU DZIEDNIECĪBA sekmīgi izmanto dažādu kustību un balsta aparāta, perifēriskās nervu sistēmas un CNS, ginekoloģisko slimību, dažu gremošanas orgānu un ādas slimību, trofisko čūlu u.c. ārstēšanā. Dūņu procedūras lieto arī stomatoloģijā un otorinolaringoloģijā. Parasti tās izmanto slimības periodā, kad akūtā stadija beidzas, pirms hron. stadijas iestāšanās. DŪŅU DZIEDNIECĪBA kursu var atkārtot apm. pēc 8—15 mēnešiem. DŪŅU DZIEDNIECĪBA nedrīkst lietot slimības akūtajā periodā, akūtu inf. slimību ārstēšanā, grūtniecības, ļaund. audzēju, straujas organisma novājēšanas, tbc u.c. gadījumos.
Dunu dziednieciba

Komentāri (1)

Rādīt komentārus augošā secībā
  • Iveta, 2015-08-18 10:34:27

    Izskatās, ka dūņas ir tik efektīvas ārstniecībā, bet kāpēc tās vairs netiek izmantotas?

Vārds:
Komentārs:
 Drošības jautājums:piecpadsmit plus četri =