Tīklene

Komentāri
Latīņu val.: retina
ir iekšējais un svarīgākais Tīklene ābola apvalks, jo tajā atrodas īpaši gaismas staru uztveršanas elementi.

Gaismjutīgie elementi ir tikai tīklenes mugurējā daļā, kas atbilst dzīslenei. Šo tīklenes daļu var apskatīt ar speciālu spogulīti (oftalmoskopu). Tīklenes uzbūve un funkcija ir ļoti sarežģīta; tā uzskatāma par galvas smadzeņu daļu.
Tīklenes gaismjutīgie elementi (fotoreceptori) ir nūjiņas un vālītes, turklāt nūjiņu ir apm. 18 reižu vairāk nekā vālīšu. Vālītes uztver krāsas un ļoti spilgtu gaismu, nūjiņas — tikai gaismas spilgtumu. Vājā gaismā cilvēkam darbojas tikai nūjiņas, tāpēc tumsā viņš krāsas neatšķir. Nakts dzīvniekiem (sikspārņiem, pūcēm) ir tikai nūjiņas, bet dienas dzīvn. (vistām, baložiem) — gandrīz vālītes vien. Gaismas kairinājumu no šiem receptoriem uz kortikālo redzes centru, kas atrodas galvas smadzeņu lielo pusložu pakauša daivas garozā, pārvada redzes nervs.
No tīklenes redzes nervs iziet nedaudz sāņus (deguna virzienā) no acs ābola mugurējā pola; šo vietu sauc par redzes nerva disku. Tā apvidū nav gaismjutīgu elementu, tāpēc to sauc par aklo plankumu. Galvaskausa dobumā 50% redzes nerva šķiedru krustojas ar tādām pašām pretējās puses redzes nerva šķiedrām, tāpēc katrā galvas smadzeņu lielajā puslodē nonāk redzes nervu šķiedras no abām acīm. Apm. 4 mm uz sāniem (deniņu virzienā) no redzes nerva diska, gandrīz mugurējā pola apvidū, tīklenē ir t.s. dzeltenais plankums ar centrālo bedrīti. Tā ir tīklenes visjutīgākā vieta.

Komentāri (0)

Rādīt komentārus augošā secībā
Vārds:
Komentārs:
 Drošības jautājums:piecpadsmit plus viens =