ŠIZOFRĒNIJA

Komentāri
Latīņu val.: schizophrenia
Skaidrojums: gr. schizein saskaldīt + phrēn dvēsele, prāts

Starptautiskā slimību klasifikācija (ssk10):

  • Kods: F20
  • Klasifikātorā:
    • Psihiski un uzvedības traucējumi F00-F99
      • Šizofrēnija, šizotipiskie traucējumi un murgi F20-F29
        • Šizofrēnija F20
        • Paranoīda šizofrēnija F20.0
        • Hebefrēna šizofrēnija F20.1
        • Katatona šizofrēnija F20.2
        • Nediferencēta šizofrēnija F20.3
        • Postšizofrēniska depresija F20.4
        • Reziduāla šizofrēnija F20.5
        • Vienkārša šizofrēnija F20.6
        • Cita veida šizofrēnija F20.8
        • Neprecizēta šizofrēnija F20.9
psih. slimība ar neskaidru izcelsmi un daudzveidīgu klīn. izpausmi.

ŠIZOFRĒNIJA ir mūsdienu psihiatrijas centrālā problēma. Par ŠIZOFRĒNIJA izcelsmi pastāv vairākas teorijas, kas nav ne galīgi apstiprinātas, ne pilnībā noliegtas. Zināma nozīme ir iedzimtībai, tomēr slimību nav iespējams izskaidrot vienīgi ar to (piem., ja slimo viens no vienolas dvīņiem, otrs var arī nesaslimt, it īpaši, ja abi dzīvojuši atsevišķi, katrs citādos apstākļos).

Nav pierādījumu, ka šizofrēniju radītu tikai ārēji faktori. Pastāv arī inf. ( vīrusu) teorija. Visvairāk atzīta ir autointoksikācijas teorija — uzskats, ka slimības cēlonis ir kāds no ķīmiskajiem savienojumiem, kas organismā radies sakarā ar vielmaiņas traucējumiem. Nav arī vienotu atziņu par slimības būtību — pastāv uzskats, ka ŠIZOFRĒNIJA ir nevis patstāvīga slimība, bet tikai viena no formām, kā organisms reaģē uz kaitīgu ārēju aģentu iedarbību.

ŠIZOFRĒNIJA izpausmes ir ļoti daudzveidīgas. Smagākos gadījumos (tie sastopami samērā reti) ŠIZOFRĒNIJA sākas pubertātes vecumā, strauji progresē un drīz vien noved pie t.s. defekta stāvokļa (šizofrēniskās plānprātības) — atmiņa un formālās spriešanas spējas saglabājas, bet defekts izpaužas īpatnējās pārmaiņās personībā. Slimnieki parasti kļūst emocionāli truli, nereaģē uz nopietniem, pat smagiem notikumiem, reizēm tajā pašā laikā saglabājot pārāk lielu jūtīgumu pret indiferentiem notikumiem. Rodas patol. noslēgtība ( autisms), intereses kļūst nesaprotamas, bieži dīvainas, abstraktas, neproduktīvas.
Atšķirībā no depresijas ŠIZOFRĒNIJA slimnieki nespēj veikt parasto darbu nevis domāšanas un kustību kavēšanas dēļ, bet kvalitatīvo domāšanas pārmaiņu dēļ — tā zaudē mērķtiecību, dominē no reālām iespējām un reālās situācijas atrauta, tukša spriedelēšana (rezonēšana). Iestājoties gribas defektam, zūd intereses un aktivitāte.

ŠIZOFRĒNIJA slimniekiem novērojami gandrīz visi psihiatrijā pazīstamie simptomi (visbiežāk murgi un halucinācijas). kas paši par sevi ir nespecifiski un var būt arī citu psih. slimību gadījumā. ŠIZOFRĒNIJA slimniekiem nekad nerodas epileptiskas lēkmes, apziņas traucējumi (izņemot oneiroīdu). Šizofrēnijai iespējami vairāki norises veidi.
Nepārtrauktā forma parasti sākas agri un strauji noved pie šizofrēniskās plānprātības.
Periodiskajai formai raksturīgi paasinājumi un uzlabošanās. Tā nekad nenoved pie liela defekta. Var būt abu šo formu apvienojums — rekurenti progredienta forma: uz lēni, nepārtraukti norisošās slimības fona rodas akūti paasinājumi.
Bieži sastopama gausi ritošā ŠIZOFRĒNIJA forma, kam simptomātika vāji izteikta un kas noris pietiekami labvēlīgi, netraucējot slimnieku piemēroties dzīvei.

Ārstēšanā lieto neiroleptiskus līdz., ko atkarībā no slimības simptomātikas kombinē ar antidepresantiem, nomierinošu, vispārspēcinošu terapiju un psihoterapiju. Liela nozīme ir darba terapijai slimnīcas apstākļos un pareizai darba izvēlei pēc ārstēšanās. Par slimnieka darbspēju un rīcībspēju lemj ĀKK un DEĀK katrā konkrētā gadījumā atsevišķi.

Profilaksē nozīme ir piederīgo un darbabiedru pareizai un taktiskai attieksmei pret slimnieku. Saslimušajam regulāri jāapmeklē psihoneiroloģiskais dispansers, jālieto vajadzīgie medikamenti un jāievēro ārsta norādījumi. Ja slimnieks pret ārstēšanos izturas noraidoši vai nevērīgi, zāļu lietošana, kā arī slimnieka veselības stāvoklis jākontrolē piederīgajiem.

Kompensējamās zāles:

    • Nosaukums latīniski: Carbamazepinum

    • Kods: N03AF01
    • Izrakstīšanas nosacījumi: Psihiatra kompetencē.
    • Kompensēšanas apjoms: 100%
    • Nosaukums latīniski: Ac. valproicum/Natrii valproatum

    • Kods: N03AG01
    • Izrakstīšanas nosacījumi: Psihiatra kompetencē.
    • Kompensēšanas apjoms: 100%
    • Nosaukums latīniski: Trihexyphenidylum

    • Kods: N04AA01
    • Izrakstīšanas nosacījumi: Psihiatra kompetencē.
    • Kompensēšanas apjoms: 100%
    • Nosaukums latīniski: Levomepromazinum

    • Kods: N05AA02
    • Izrakstīšanas nosacījumi: Psihiatra kompetencē.
    • Kompensēšanas apjoms: 100%
    • Nosaukums latīniski: Haloperidolum

    • Kods: N05AD01
    • Izrakstīšanas nosacījumi: Psihiatra kompetencē.
    • Kompensēšanas apjoms: 100%
    • Nosaukums latīniski: Melperonum

    • Kods: N05AD03
    • Izrakstīšanas nosacījumi: Psihiatra kompetencē.
    • Kompensēšanas apjoms: 100%
    • Nosaukums latīniski: Sertindolum

    • Kods: N05AE03
    • Izrakstīšanas nosacījumi: Psihiatra kompetencē. Ja nav efekta pēc divu citu atipisko neiroleptisko līdzekļu (Clozapinum, Amisulpridum, Olanzapinum, Quetiapinum, Risperidonum, Ziprasidonum) lietošanas
    • Kompensēšanas apjoms: 100%
    • Nosaukums latīniski: Ziprasidonum

    • Kods: N05AE04
    • Izrakstīšanas nosacījumi: Psihiatra kompetencē.
    • Kompensēšanas apjoms: 100%
    • Nosaukums latīniski: Flupentixolum

    • Kods: N05AF01
    • Izrakstīšanas nosacījumi: Psihiatra kompetencē.
    • Kompensēšanas apjoms: 100%
    • Nosaukums latīniski: Chlorprothixenum

    • Kods: N05AF03
    • Izrakstīšanas nosacījumi: Psihiatra kompetencē.
    • Kompensēšanas apjoms: 100%
    • Nosaukums latīniski: Zuclopenthixolum

    • Kods: N05AF05
    • Izrakstīšanas nosacījumi: Psihiatra kompetencē.
    • Kompensēšanas apjoms: 100%
    • Nosaukums latīniski: Clozapinum

    • Kods: N05AH02
    • Izrakstīšanas nosacījumi: Psihiatra kompetencē. Pacientiem, kuriem ir pret citiem neiroleptiskiem līdzekļiem rezistenta šizofrēnija.
    • Kompensēšanas apjoms: 100%
    • Nosaukums latīniski: Olanzapinum

    • Kods: N05AH03
    • Izrakstīšanas nosacījumi: Psihiatra kompetencē.
    • Kompensēšanas apjoms: 100%
    • Nosaukums latīniski: Quetiapinum

    • Kods: N05AH04
    • Izrakstīšanas nosacījumi: Psihiatra kompetencē.
    • Kompensēšanas apjoms: 100%
    • Nosaukums latīniski: Sulpiridum

    • Kods: N05AL01
    • Izrakstīšanas nosacījumi: Psihiatra kompetencē.
    • Kompensēšanas apjoms: 100%
    • Nosaukums latīniski: Amisulpridum

    • Kods: N05AL05
    • Izrakstīšanas nosacījumi: Psihiatra kompetencē.
    • Kompensēšanas apjoms: 100%
    • Nosaukums latīniski: Risperidonum

    • Kods: N05AX08
    • Izrakstīšanas nosacījumi: Psihiatra kompetencē.
    • Kompensēšanas apjoms: 100%
    • Nosaukums latīniski: Aripiprazolum

    • Kods: N05AX12
    • Izrakstīšanas nosacījumi: Psihiatra kompetencē. Ja nav efekta pēc divu citu atipisko neiroleptisko līdzekļu (Clozapinum, Amisulpridum, Olanzapinum, Quetiapinum, Risperidonum, Ziprasidonum) lietošanas
    • Kompensēšanas apjoms: 100%
    • Nosaukums latīniski: Buspironum

    • Kods: N05BE01
    • Izrakstīšanas nosacījumi: Psihiatra kompetencē.
    • Kompensēšanas apjoms: 100%
    • Nosaukums latīniski: Clomipraminum

    • Kods: N06AA04
    • Izrakstīšanas nosacījumi: Psihiatra kompetencē.
    • Kompensēšanas apjoms: 100%
    • Nosaukums latīniski: Amitriptylinum

    • Kods: N06AA09
    • Izrakstīšanas nosacījumi: Psihiatra kompetencē.
    • Kompensēšanas apjoms: 100%
    • Nosaukums latīniski: Nortriptylinum

    • Kods: N06AA10
    • Izrakstīšanas nosacījumi: Psihiatra kompetencē.
    • Kompensēšanas apjoms: 100%
    • Nosaukums latīniski: Fluoxetinum

    • Kods: N06AB03
    • Izrakstīšanas nosacījumi: Psihiatra kompetencē.
    • Kompensēšanas apjoms: 100%
    • Nosaukums latīniski: Citalopramum

    • Kods: N06AB04
    • Izrakstīšanas nosacījumi: Psihiatra kompetencē.
    • Kompensēšanas apjoms: 100%
    • Nosaukums latīniski: Paroxetinum

    • Kods: N06AB05
    • Izrakstīšanas nosacījumi: Psihiatra kompetencē.
    • Kompensēšanas apjoms: 100%
    • Nosaukums latīniski: Sertralinum

    • Kods: N06AB06
    • Izrakstīšanas nosacījumi: Psihiatra kompetencē.
    • Kompensēšanas apjoms: 100%
    • Nosaukums latīniski: Fluvoxaminum

    • Kods: N06AB08
    • Izrakstīšanas nosacījumi: Psihiatra kompetencē.
    • Kompensēšanas apjoms: 100%
    • Nosaukums latīniski: Escitalopramum

    • Kods: N06AB10
    • Izrakstīšanas nosacījumi: Psihiatra kompetencē.
    • Kompensēšanas apjoms: 100%
    • Nosaukums latīniski: Mirtazapinum

    • Kods: N06AX11
    • Izrakstīšanas nosacījumi: Psihiatra kompetencē.
    • Kompensēšanas apjoms: 100%
    • Nosaukums latīniski: Bupropionum

    • Kods: N06AX12
    • Izrakstīšanas nosacījumi: Psihiatra kompetencē. Rezistentas depresijas gadījumā, ja 3 iepriekšējie ārstēšanas kursi ar citiem antidepresantiem ir bijuši neveiksmīgi.
    • Kompensēšanas apjoms: 100%
    • Nosaukums latīniski: Tianeptinum

    • Kods: N06AX14
    • Izrakstīšanas nosacījumi: Psihiatra kompetencē.
    • Kompensēšanas apjoms: 100%
    • Nosaukums latīniski: Venlafaxinum

    • Kods: N06AX16
    • Izrakstīšanas nosacījumi: Psihiatra kompetencē.
    • Kompensēšanas apjoms: 100%

Komentāri (9)

Rādīt komentārus augošā secībā
  • Arturs, 2016-02-06 22:02:51

    Par šizofrēniju savā galvā
    Visapkārt ir tik daudz skaņu bet parasti cilvēki tām nepievērš lielu uzmanību bet šizofrēniķim liekas katra skaņa īpaša, piemēram uz ielas signalizē kāda mašīna un Tev liekas ka viņa signalizē tieši Tev un tu sāc domāt ko viņi no Tevis grib, kas būs tālāk un kur likties un tu par to lietu nespēj aizmirst.
    Tiek dzirdamas cilvēku balsis vis apkārt kaut vai tu atrodies viens pats meža vidū, piemēram,
    notiek cilvēku dialogs un visu laiku viens ar otru lamājas un tas nav vairs izturams vai pat uzbrūk Tev, vai arī balss tev saka tā ir pareizi un tā ir nepareizi kaut vai vis ir pavisam otrādi, vai arī piemēram kāpēc tu paņēmi dakšiņu vai karoti vai kāpēc tu piebēri cukuru tējai un vai Tev viņā ir jādzer.
    Tu nevari pateikt atšķirību starp personas balsi vai to kas iekšēji notiek smadzenēs. Tās skan pa visam īsti. Dažreiz pat tik skaļi kad tu nespēj tām nepievērst uzmanību un pazūd kontrole ap apkārtējo vidi vai pat balss komentē katru tavu kustību, procesu ko tu dari.
    Smadzenes saņem informāciju bet tu nezini kurai informācijai pievērst uzmanību un kurai nē. Tas ir ļoti būtiski dzīves ritmam vai tur taurē mašīna vai blakus kaut kur raud bērns. Tu nezini kas ir svarīgāks vai tā mašīna vai bērns. Tu nevari pievērsties darbam un kontrolēt savu dzīvi ir pat tā kad miera stāvoklī pulss saceļās līdz pat 140 sitieniem minūtē.
    Vizuālie simptomi, redzēt lietas kas nepastāv, cilvēku kurš nemaz nav vai bildēs saskatīt daudz vairāk nekā tur ir.
    Grūti pārslēgties no vienas aktivitātes uz otru aktivitāti.
    Grūti darīt pat sīkas lietas un tāpēc negribas darīt neko. Grūti atcerēties kur ko esi nolicis.
    Vis kļūst vienaldzīgs un gribas no visa izolēties. Pazūd kontakts ar cilvēku.
    Neesmu gulējis normāli jau gadu, murgi un iemigšanas problēmas vis krīt uz nerviem.
    Cīņa ar dēmoniem- es Tevi redzu, es zinu kur tu ej un ko tu dari es esmu ar tevi it visur.
    DZĪVOT IR LIELS IZAICINĀJUMS

  • XXX, 2015-12-06 17:59:06

    Pirmkārt, lai pārbauda citus orgānus, lai nesanāktu, ka ārstējot šizofrēniju- no zobiem jau izveidojies caurums galvā.

  • Maris, 2014-12-04 02:48:18

    Māra, var meginat pierunat, paskaidrojot situaciju - kaa tu to redzi, ja vinja nepiekrit, vai kadu iemeslu delj neversas pie arsta, tad nevar. Katrs cilveks dzivo savu dzivi un izlemj, kas vinjam taja ir vajadzigs, pat ja vins ir slims. Iznemot gadijumus ja vins apdraud apkartejos vai pats sevi(piemeram - plano pasnavibu vai nepamatoti agresivi izturas pret apkartejiem), tad tu vari izsaukt atro palidzibu un/vai policiju un visticiamak tie nogadas vinju pie arstiem uz parbaudi.

  • y=5xpi^3, 2013-04-10 15:50:16

    f20

  • Msk, 2011-12-16 10:24:57

    Vispirms jau nav jākrīt panikā. Pamazām, visu jādara, kā nozīmējis ārsts. Atradīs labāko veidu un būs labi.

  • Antons , 2011-11-30 19:51:29

    lugums palidzet tikt ga la ar ŠIZOFRĒNIJU arsi liek lietot visadas zales un sakot ka esot daudz veidu kas ir jaizmegina.ka lai es rikojos esmu panika.

  • Māra, 2011-02-03 01:03:58

    Kā var dabūt slimnieci pie ārsta, ja viņa pati neuzskata, ka jau ir slima. Parasti prāta izmaiņas ilgst 1 nedēļu, pēc tam viņa atkal ir normāla. To var novērot tikai, ja dzīvo kopā

  • Lottei, 2010-07-04 09:33:57

    Atbilstoši Ceļu satiksmes likuma (http://www.l2d.lv/l.php?doc_id=45467) 22.pantam:
    (1) Transportlīdzekļu vadīšanas tiesības un transportlīdzekļa vadītāja apliecību var iegūt likumā noteikto vecumu sasniegusi persona, kura pastāvīgi dzīvo Latvijā vai kura Latvijā uzturas ilgāk par 185 dienām kalendāra gadā un kurai nav medicīnisku pretindikāciju transportlīdzekļa vadīšanai, izņemot likumā noteiktos gadījumus, kad šo tiesību iegūšana noteiktā laika periodā ir liegta. Informāciju par medicīnisko pret­indikāciju esamību vai neesamību Ceļu satiksmes drošības direkcijai un Valsts tehniskās uzraudzības aģentūrai sniedz ārstniecības personas, kurām ir attiecīgs ārstniecības personas sertifikāts.

    Citiem vārdiem, ja attiecīga iestāde izsniedz izziņu, ka var vadīt transportlīdzekli, tad var.

  • Lotte, 2010-07-02 12:44:42

    Vai šizofrēnijas slimnieki drīkst vadīt autotransportu periodā,kad ir uzlabošanās periods? Laikā ,kad nav nepieciešams lietot aizliegtos medikamentus.

Vārds:
Komentārs:
 Drošības jautājums:septiņi plus trīspadsmit =