hroniska ādas slimība, kam raksturīgi izsitumi sejas ādā, retāk citos ķermeņa apvidos.

Biežāk ir cilvēkiem ar hroniskām inf. slimībām ( tbc, sifilisu) vai fokālo inf. un palielinātu jutīgumu pret saules gaismu. Iespējama iedzimta uzņēmība pret šo slimību. SARKANĀ VILKĒDE sākas pavasarī vai vasarā pēc apsauļošanās. Uz vaigiem, deguna vai pieres, reizēm ap muti, uz zoda vai ausīm parādās koši sarkans, asi norobežots diskveida plankums, kas paceļas virs ādas.
Vienā laikā var parādīties vairāki plankumi. To virsa pārklājas ar zvīņām, kas cieši pieguļ ādas porām. Pēc ilgāka laika plankuma centrs iegrimst, āda kļūst balta, retāk brūna un sākas atrofija. Perēkļi perifēriski aug, saplūst kopā, var aizņemt lielu sejas ādas daļu; bojājumam ir tauriņa forma.

Neārstēta SARKANĀ VILKĒDE lēni progresē. Atrofijas procesā var rasties sejas izkropļojumi — deguna un ausu skrimšļi sarūk, izrobojas. Slimība var skart arī lūpu ādu un mutes gļotādu — veidojas pelēcīgi perēklīši ar sabiezinātu raga kārtu, plaisām un lobīšanos. Reizēm izsitumi rodas arī uz plaukstu un pēdu virsas, uz pirkstiem, krūšu un muguras augšdaļas (subakūtā forma) vai uz visa, ķermeņa.
Slimības akūtās formas gadījumā var būt bojājumi sirdī, nierēs, locītavās, CNS. SARKANĀ VILKĒDE paasinās saulainā laikā vai pēc hronisku inf. slimību paasinājuma, reizēm pēc apsaldēšanās.

Ārstē ar līdzekļiem, kas mazina iekaisumu un jutību pret saules gaismu. Slimniekus dispanserizē.

Profilakse. Likvidēt hron. inf. slimības, fokālo inf. Cilvēkiem, kas ir uzņēmīgi pret SARKANĀ VILKĒDE, kā arī slimniekiem remisijas periodā jāizsargājas no spilgtas saules gaismas, apsaldēšanās. Jālieto aizsargziedes un krēmi, saules brilles, saulessargi. Jāizvēlas profesija, kas nav saistīta ar ilgstošu uzturēšanos saulē