BAKTĒRIJU NĒSĀŠANA

Komentāri
— patogēno mikroorganismu ( baktēriju, riketsiju, vienšūnu) saglabāšanās klīniski vesela cilv. vai dzīvn. organismā un izdalīšanās ārējā vidē.

Konstatēta arī vīrusu nēsāšana. BAKTĒRIJU NĒSĀŠANA vērojama veseliem cilv. un tiem, kuri atveseļojas (rekonvalescentiem). Veseli cilv. var būt nosacīti patogēno mikroorganismu ( stafilokoku, dažu zarnu nūjiņu tipu u.c.) nēsātāji; tie var būt arī patogēno mikroorganismu nēsātāji, bet tikai tad, ja cilv. ir imūni ( potēti vai agrāk slimojuši). BAKTĒRIJU NĒSĀŠANA šajos gadījumos ir īslaicīga, un to sauc par tranzitīvu. Rekonvalescentiem BAKTĒRIJU NĒSĀŠANA nosacīti iedala akūtajā (ilgst līdz 3 mēn.) un hroniskajā (ilgst vairāk par 3 mēn., dažreiz pat visu mūžu). Hroniskā BAKTĒRIJU NĒSĀŠANA ir apslēptā bezsimptomu slimības forma (latentā inf.-cija}.

BAKTĒRIJU NĒSĀŠANA var izraisīt patol. pārmaiņas orgānos (piem., dizentērijas baktēriju nēsātājiem ir pārmaiņas zarnās). kā arī rada imunitāti. Baktēriju nēsātāji var būt inf. avots. Ar dažām inf. slimībām ( skarlatīnu, meningokoku inf., dizentēriju, vēdertīfu) cilv. inf.-ējas gk. no baktēriju nēsātājiem.

BAKTĒRIJU NĒSĀŠANA profilakse: inf. slimnieku izolēšana un racionāla ārstēšana, ar slimu cilv. kontaktā bijušo personu izmeklēšana, sistemātiskas dažu profesiju pārstāvju (pārtikas rūpniecības, sabiedriskās ēdināšanas, tirdzniecības, ūdensapgādes, bērnu iestāžu darbinieku) pārbaudes.

Komentāri (0)

Rādīt komentārus augošā secībā
Vārds:
Komentārs:
 Drošības jautājums:pieci plus pieci =