EPIDĒMIJA

Grieķu val.: epidēmia
Skaidrojums: epidēmos izplatīts tautā

inf. slimības izplatīšanās, kas stipri pārsniedz parasto saslimstības līmeni attiecīgajā apvidū. Atkarībā no slimības īpatnībām un izplatīšanās apstākļiem EPIDĒMIJA var būt īslaicīga — uzliesmojuma veidā — vai arī attīstīties lēnām — tad tā turpinās ilgāku laiku un saslimstība ir liela. Ja slimība regulāri atkārtojas kādā apvidū, kurā pastāv šīs slimības vai tās ieros. attīstībai labvēlīgi apstākļi, to sauc par endēmiju. Ja EPIDĒMIJA aptver vairākas valstis, kontinentus vai pat visu pasauli, — tā ir pandēmija. 20. gs. pandēmiska izplatība ir tikai gripai un holerai. Parasti EPIDĒMIJA saistītas ar sociāli ekonomiskiem satricinājumiem (karš, bads) vai stihiskām dabas parādībām (plūdi, zemestrīce). EPIDĒMIJA intensitāte atkarīga no slimo cilv. vai dzīvn., kā arī inf. nēsātāju daudzuma epidēmijas perēklī, no inf. pārnēsāšanas iespējamības, cilv. uzņēmības pret inf. slimību. Atsevišķu inf. slimību izplatība saistīta ar noteiktām ģeogrāfiskām un klimatiskām joslām; daudzām inf. slimībām raksturīga sakarība ar noteiktu gadalaiku. Tomēr daudz lielāka nozīme EPIDĒMIJA izraisīšanā ir iedzīvotāju materiālās labklājības līmenim, dzīves apstākļiem, uzturam, darba raksturam un apstākļiem, san. kultūras līmenim, veselības aizsardzības sistēmai u.c. Šie sociālie faktori lielā mērā atkarīgi no valsts ekonomiskās un sociāli politiskās iekārtas. Inf. slimību plānveida likvidēšana iespējama tikai sociālistiskā iekārtā. Piem., vairākas inf. slimības (mēris, poliomielīts). kas agrāk izplatījās EPIDĒMIJA veidā, PSRS ir pilnīgi likvidētas, saslimstība ar daudzām citām slimībām (piem., difteriju) samazinājusies, sastopami tikai atsevišķi (sporādiski) saslimšanas gadījumi.
  • Komentāri: 2 no 2
2023-02-22 12:59:15

Tārps

Slimibas nav kaitgas

2023-02-22 13:03:14

Andris

slimības izplatīšanās, kas stipri pārsniedz parasto saslimstības līmeni attiecīgajā apvidū. Atkarībā no slimības īpatnībām un izplatīšanās apstākļiem EPIDĒMIJA var būt īslaicīga — uzliesmojuma veidā — vai arī attīstīties lēnām — tad tā turpinās ilgāku laiku un saslimstība ir liela. Ja slimība regulāri atkārtojas kādā apvidū, kurā pastāv šīs slimības vai tās ieros. attīstībai labvēlīgi apstākļi, to sauc par endēmiju. Ja EPIDĒMIJA aptver vairākas valstis, kontinentus vai pat visu pasauli, — tā ir pandēmija. 20. gs. pandēmiska izplatība ir tikai gripai un holerai. Parasti EPIDĒMIJA saistītas ar sociāli ekonomiskiem satricinājumiem (karš, bads) vai stihiskām dabas parādībām (plūdi, zemestrīce). EPIDĒMIJA intensitāte atkarīga no slimo cilv. vai dzīvn., kā arī inf. nēsātāju daudzuma epidēmijas perēklī, no inf. pārnēsāšanas iespējamības, cilv. uzņēmības pret inf. slimību. Atsevišķu inf. slimību izplatība saistīta ar noteiktām ģeogrāfiskām un klimatiskām joslām; daudzām inf. slimībām raksturīga sakarība ar noteiktu gadalaiku. Tomēr daudz lielāka nozīme EPIDĒMIJA izraisīšanā ir iedzīvotāju materiālās labklājības līmenim, dzīves apstākļiem, uzturam, darba raksturam un apstākļiem, san. kultūras līmenim, veselības aizsardzības sistēmai u.c. Šie sociālie faktori lielā mērā atkarīgi no valsts ekonomiskās un sociāli politiskās iekārtas. Inf. slimību plānveida likvidēšana iespējama tikai sociālistiskā iekārtā. Piem., vairākas inf. slimības (mēris, poliomielīts). kas agrāk izplatījās EPIDĒMIJA veidā, PSRS ir pilnīgi likvidētas, saslimstība ar daudzām citām slimībām (piem., difteriju) samazinājusies, sastopami tikai atsevišķi (sporādiski) saslimšanas gadījumi.

Pievienot komentāru