dažāda augstuma, stipruma un tembra skaņas, ko rada cilv. balss aparāts.

Skaņu veidošanās BALSS aparātā izpētīta tikai daļēji. Tās sāk veidoties balsenē, vibrējot BALSS saitēm, kas iesvārsta gaisu, kurš izelpas laikā plūst cauri BALSS spraugai. BALSS saišu svārstību biežums, kas savukārt atkarīgs no BALSS saišu garuma, biezuma un saspriegtības, nosaka skaņas augstumu.
Līdztekus BALSS saišu svārstībām rodas arī citas akustiskas svārstības, no kuru rakstura atkarīgas BALSS individuālās atšķirības — tembrs. Tembru ietekmē arī rīkles, mutes un deguna dobumi (darbojas kā rezonatori), kā arī aukslēju, mēles un lūpu novietojums. BALSS stiprumu (skaļumu) nosaka BALSS saišu svārstību amplitūda, kas savukārt atkarīga no izelpojamā gaisa spiediena. BALSS pilnveidojas pamazām līdz ar CNS un iekšējās sekrēcijas dziedzeru sistēmas attīstību.

Jaundzimušo un zīdaiņu BALSS ir stipri vienādas augstuma, tembra un skaļuma ziņā. Katram cilv. raksturīgais individuālais BALSS tembrs izveidojas pusaudža vecumā līdz ar dzimumbrieduma iestāšanos. Profes. dziedātāju BALSS ar speciāliem vingrinājumiem iegūst plašu diapazonu (vismaz 2 oktāvas), skaistu tembru un plašas tembra un skaļuma modulācijas iespējas. Balsenes, rīkles, mutes un deguna dobumu saslimšanas gadījumā, kā arī sakarā ar dažādu CNS apvidu bojājumiem BALSS vai mainīties. BALSS pārmaiņas ir ļoti dažādas — no neliela aizsmakuma līdz pilnīgam BALSS zudumam (afonija).

Attēls: Balss aparāts (balsene un citi galvas un kakla orgāni sānskatā): 1 — mēle; 2 — mutes dobums; 3 — deguna dobums; 4 — pieres kaula dobums; 5 — smadzenītes; 6 — iegarenās smadzenes; 7 — rīkle; 8 — muguras smadzenes; 9 — mugurkauls; 10 — balsene