ŪDENSAPGĀDES SANITĀRĀ AIZSARDZĪBA

Komentāri
Par vietējās ūdensapgādes avotu san. aizsardzību jārūpējas ūdens lietotājiem, t.i., vietējiem iedz. un arī med. personālam. Visi vietējās ūdensapgādes avoti tiek uzskaitīti un tiem sastādītas pases. San. pasu sastādīšanai izdara ūdensapgādes avota san. epid., sanitāri topogrāfisko un sanitārtehn. apzināšanu. San. uzraudzības uzdevumos ietilpst arī ūdens hlorēšana akās (vajadzības gadījumā). Centralizētās ūdensapgādes avotu aizsardzībā liela nozīme ir san. aizsargjoslām, kuru galv., uzdevums ir novērst ūdensapgādes avota un visa tīkla jebkāda veida piesārņošanu. San. aizsargjoslai ir 3 daļas: stingrā režīma josla, ierobežojuma josla un novērošanas josla. Stingrā režīma josla ietver ūdens ieguves vietu, teritoriju, kurā izvietota sūkņu stacija, un visas ietaises ūdens attīrīšanai un dezinficēšanai. Šo teritoriju ierobežo un apsargā, nepiederīgām personām ieiet tajā aizliegts. Ierobežojuma joslas izmēri atkarīgi no ūdensapgādes avota tipa. Ja ūdensapgādes avots ir upe, joslas garums augšteces virzienā ir vairāki desmiti kilometru, lejpus ūdensapgādes avota — daži simti metru. Ja ir pazemes ūdensapgādes avots, ierobežojuma josla ap stingrā režīma joslu ir 250—500 m rādiusā. Šajā joslā nedrīkst veikt būvdarbus bez san. dienesta atļaujas; tiek novērsta ūdensapgādes avota piesārņošanas iespējamība. Novērošanas josla aizņem plašāku teritoriju, kurā san. dienests seko epidemiol. stāvoklim. Centralizētās ūdensapgādes avoti pakļauti arī regulārai san. uzraudzībai, t.i., sistemātiski tiek kontrolēta ūdens kvalitāte ūdensapgādes avotā un arī ūdensvada tīklā

Komentāri (0)

Rādīt komentārus augošā secībā
Vārds:
Komentārs:
 Drošības jautājums:četri plus trīs =