PĀRSĒJS

Komentāri
Galv. PĀRSĒJS veidi ir nostiprinošais jeb parastais PĀRSĒJS, spiedošais PĀRSĒJS un nekustīgais jeb imobilizējošais PĀRSĒJS. Nostiprinošo jeb parasto PĀRSĒJS lieto pārsienamā materiāla nostiprināšanai uz brūces. Visērtākie un praktiskākie ir marles PĀRSĒJS, kas viegli stiepjas, labi piekļaujas saitējamai ķermeņa daļai, neaiztur gaisu, ir lēti, viegli piesūcināmi ar ārstn. vielām, nav smagi un nekairina ādu. Izšķir pārsienamo materiālu — PĀRSĒJS daļu, kas tieši pieguļ brūcei un var būt sausa, mitra vai piesūcināta ar eļļu vai ziedi, un ārējo PĀRSĒJS, kurš paredzēts pārsienamā materiāla nostiprināšanai uz brūces. Par ārējo PĀRSĒJS izmanto marles vai audekla saites, parasti 5—10 cm platas. Visbiežāk lieto cirkulāro PĀRSĒJS — apakšdelmam vai apakšstilbam, kā arī galvai pieres vai pakauša apvidū. Saiti tin ap pārsienamo vietu tā, lai katrs saites tinums pārklātu iepriekšējo. Spirālveida PĀRSĒJS lieto ķermeņa daļām, kam nevienāds diametrs; PĀRSĒJS sāk tāpat kā cirkulāro PĀRSĒJS, bet pēc 2 vai 3 aptinumiem katra nākamā saites kārta par 2/ļ pārsedz iepriekšējo saites kārtu. Lai saite labāk turētos, laiku pa laikam jāmaina tās virziens, to ielokot vai pagriežot. Krustveida jeb astoņnieka PĀRSĒJS piemērots roku un kāju locītavām, kā arī krūškurvim, galvai u.c. vietām, kur cirkulāro vai spirālveida PĀRSĒJS nevar lietot ķermeņa daļas formas dēļ. Ļoti grūti pārsienams kakla apvidus — PĀRSĒJS nostiprināšanai cirkulārais PĀRSĒJS jākombinē ar krustveida PĀRSĒJS, sienot saiti arī ap galvu vai krūškurvi. Pārsienot pleca un gūžas locītavas vai cirkšņu apvidu, cirkulāro augšdelma vai augšstilba PĀRSĒJS kombinē ar krustveida krūškurvja un vidukļa PĀRSĒJS • Atsevišķu ķermeņa daļu pārsiešanas paņēmieni parādīti 1. un 2. attēlā. Pārsienamo materiālu var nostiprināt arī ar lipīgā plākstera PĀRSĒJS — uz nelielas brūces uzliek pārsienamo materiālu un pārliek tam pāri dažas sloksnes lipīgā plākstera; slokšņu galus piestiprina pie ādas. Pārsienamo materiālu var arī pārklāt ar marles gabalu, tā malas noziest ar kolodiju, kas izsūcas marlei cauri un pielipina to pie ādas. Biežāk lieto mastizola vai kleola PĀRSĒJS, mastizolu vai kleolu uztriepjot uz ādas ap brūci. Uzliekot PĀRSĒJS, jāraugās, lai pārsienamā ķermeņa daļa (sevišķi ekstremitātes) atrastos tādā stāvoklī, kādā tās atradīsies pēc PĀRSĒJS uzlikšanas, piem., roku pirkstiem jābūt nedaudz saliektiem; elkoņa locītavai — saliektai taisnā leņķī; pleca locītavas apvidu pārsien, roku mazliet atceļot no ķermeņa; gūžas un ceļa locītavas apvidu pārsien, kāju nedaudz saliecot ceļa locītavā; pēdas locītavu pārsien, pēdu saliecot taisnā leņķī. Spiedošo PĀRSĒJS lieto, lai radītu pastāvīgu spiedienu uz noteiktu ķermeņa daļu, piem., asiņošanas apturēšanai. Uzliekot spiedošo PĀRSĒJS, uz tampona, kas ievadīts brūcē, vai uz marles salvetes uzliek vēl vati, ko cieši piesaitē. Nekustīgos jeb imobilizējošos PĀRSĒJS, ar kuriem panāk pārsietā locekļa vai ķermeņa daļas noteiktu, cik iespējams, nekustīgu stāvokli (↑ imobilizācija). lieto izmežģījumu un lūzumu gadījumā. Nekustīgos PĀRSĒJS iedala šinu un sacietējošos PĀRSĒJS . Šinu PĀRSĒJS uzlikšanai bez marle» vai audekla saitēm nepieciešams arī šinējamais materiāls — gatavas standarta šinas vai arī dažāda materiāla palīglīdzekļi, piem., dēļi, latiņas, lineāli. Pie sacietējošiem PĀRSĒJS pieder ģipša pārsējs, kā arī mūsdienās reti lietotais cietes PĀRSĒJS. Sacietējoša PĀRSĒJS izgatavošanai var izmantot arī želatīna šķīdumu u.c. lēni sacietējošas vielas. Uzliekot nekustīgos PĀRSĒJS , jāraugās, lai ķermeņa daļas atrastos pareizā stāvoklī un vietās, kur PĀRSĒJS spiež uz ādu tieši virs kaula, nerastos izgulējumi. Lūzuma gadījumā nekustīgajam PĀRSĒJS jāfiksē vismaz divas lūzumam tuvākās locītavas (viena — virs lūzuma, otra — zem tā). PĀRSĒJS nedrīkst nospiest nervus un asinsvadus.
ParsejsParsejs

Komentāri (0)

Rādīt komentārus augošā secībā
Vārds:
Komentārs:
 Drošības jautājums:četrpadsmit mīnus divpadsmit =