AGLUTINĀCIJA

Komentāri
Latīņu val.: agglutinare
Skaidrojums: pielipināt
mikroorganismu, eritrocītu u.c. šūnu salipšana un izpārslošana, ja uz tām iedarbojas specifiskas antivielas (aglutinīni). Šīs antivielas veidojas inf. slimību vai imunizācijas ietekmē gk. asins serumā, mazāk citos biol. šķidrumos (mātes pienā, iekaisuma izsvīdumā). AGLUTINĀCIJA ir pamatā dažām seroloģiskām reakcijām, t.i., AGLUTINĀCIJA reakcijām, ko plaši lieto inf, slimību diagnoscēšanai, asins grupu noteikšanai un baktēriju kultūru identificēšanai. AGLUTINĀCIJA reakciju izdara, noteiktam daudzumam antigēna pievienojot antivielas (asins serumu) dažādā atšķaidījumā. Seruma lielāko atšķaidījumu, kas vēl izraisa AGLUTINĀCIJA, sauc par AGLUTINĀCIJA titru. Pozitīva reakcija norāda, ka asinīs ir antivielas, negatīva — ka to nav. Eritrocītu AGLUTINĀCIJA sauc par hemaglutināciju. Izšķir pasīvo jeb netiešo hemaglutināciju, kas rodas, ja eritrocītiem, kuri adsorbējuši antigēnu, pievieno atbilstošu imūnserumu, un aktīvo jeb tiešo hemaglutināciju, ko izraisa daudzas baktērijas, vīrusi un pret eritrocitiem vērstās antivielas, tieši iedarbojoties uz eritrocītiem. Aktīvo hemaglutinācijas reakciju izmanto arī asins grupu noteikšanā. Aktīvo hemaglutināciju kavē imūnserumi, kas satur antivielas pret atbilstošo eritrocītu salipšanas ieros., piem., gripas vīrusu. Notiek hemaglutinācijas kavēšanas reakcija. Pasīvās hemaglutinācijas reakcija un hemaglutinācijas kavēšanas reakcija ir jutīgāka par parasto AGLUTINĀCIJA reakciju, tāpēc pēdējā laikā tās izmanto arī inf. slimību diagnostikā.

Komentāri (0)

Rādīt komentārus augošā secībā
Vārds:
Komentārs:
 Drošības jautājums:piecpadsmit plus vienpadsmit =