vienas un tās pašas sugas indivīdu iedalījums pēc asins īpatnībām, kuru pamatā ir eritrocītu olbv. uzbūves atšķirības.

Zināmas vairākas cilv. eritrocitāro ASINS GRUPAS sistēmas, piem., ABO, MNS3, Rh (rēzus sistēma), PS. Visplašāk pazīstama ABO sistēma, pēc kuras izšķir 4 asins pamatgrupas. Piederību pie vienas vai otras ASINS GRUPAS nosaka eritrocītos atrastie A un B faktori (antigēni jeb aglutinogēni) un asins plazmā konstatētie anti-A jeb a un anti-B jeb b faktori (antivielas jeb aglutinīni).
O jeb I ASINS GRUPAS eritrocītos nav A un B aglutinogēnu, bet plazmā ir a un p aglutinīni.
A jeb II ASINS GRUPAS eritrocītos ir A aglutinogēns, plazmā — p aglutinīns,
B jeb III ASINS GRUPAS eritrocītos ir B aglutinogēns, plazmā — a aglutinīns,
AB jeb IV ASINS GRUPAS eritrocītos ir A un B aglutinogēni, bet plazmā nav aglutinīnu.

Ja aglutinogēns sastopas ar savu antivielu, piem., ASINS GRUPAS aglutinogēns ar aglutinīnu, veidojas t.s. aglutinācijas pāris un notiek eritrocītu salipšana — aglutinācija, kam seko hemolīze. Cilv. asinīs parasti nekad nav antivielu pret paša eritrocītu aglutinogēniem. A un B aglutinogēniem ir daudz apakšgrupu, no kurām praktiska nozīme ir A1 un A2 aglutinogēniem. Tos, kā arī M, N, P, S u.c. aglutinogēnus, pārlejot asinis, nenosaka, bet izmeklē orgānu transplantācijas gadījumā vai tiesu medicīnā cilv. identificēšanai. 75—80% cilv. izdala eritrocītu aglutinogēnus arī ar ķermeņa šķidrumiem (siekalām, spermu, urīnu). Praktiski ļoti svarīgs ir rēzus faktors (Rh) — aglutinogēns, kas atrodams 85% cilv. asinīs (rēzus pozitīvas asinis) neatkarīgi no to piederības pie ABO sistēmas grupas.

ASINS GRUPAS cilvēkam visu mūžu ir pastāvīga. Tā iedzimst neatkarīgi no ārējās vides apstākļiem, turklāt A un B aglutinogēni dominē pār O (ja vienam no vecākiem asinīs nav aglutinogēnu, bet otram ir A aglutinogēns, bērnam var būt A ASINS GRUPAS). Tas palīdz tiesu medicīnā izšķirt paternitātes jautājumu.

ASINS GRUPAS nepieciešams noteikt pirms asins pārliešanas. To izdara, sajaucot izmeklējamo asiņu pilienu ar standartserumu pilieniem. Reakcija var būt pozitīva — notiek aglutinācija (parādās sīki, ar neapbruņotu aci saskatāmi sarkani graudiņi, kas pakāpeniski saplūst lielākās pārslās) — vai negatīva — aglutinācija nenotiek. Izmeklējamās asinis pieder pie tās grupas, ar kuras serumu nenotiek aglutinācija. Ja aglutinācija notiek ar visiem serumiem, izmeklējamās asinis pieder pie AB (IV) grupas.
  • Komentāri: 6 no 21
2016-08-23 00:49:16

Atbilde Lotei

Tas nav iespējams! Visticamāk, ka kļūda ir radusies, nosakot mammas asinsgrupu - ta nav O, bet AO.
Jebšu ir cits tētis...vai cita mamma, vai esat adoptēti...

2016-08-23 00:50:41

Atbilde Londai

Tas nav iespējams! Visticamāk, ka kļūda ir radusies, nosakot mammas asinsgrupu - ta nav O, bet AO.
Jebšu ir cits tētis...vai cita mamma, vai esat adoptēti...

Kļūdas, nosakot asinsgrupu, ir visai biežas, īpaši senāk...

2016-08-23 00:51:54

Atbilde Londai

Nepareizi pateicu - visticamāk mammas asinsgrupa ir nevis O, bet OB, ja jau tētim ir OA..

2017-02-15 13:12:24

Dvine

Varetu paskaidrot vai dviniem var but dazadas asinsgrupas? Vienam pozitiva otram negativa? Paldies

2017-08-10 13:28:09

Sandra

Cik sevi atceros bija rēzus neg. Tagat nesen nodevu asinis lai noteiktu asins grupu, atnāca atbilde rēzus pozitivs.Kur griezties lai zinātu kāda ir ista asins grupa.Śodien zvaniju uz donor centru šaja jautajuma man pajautāja kam man tas ir vajadzīgs, un cenu nosauca ja es pie viņiem gribēšu nodot asinis uz asins grupu.10 eiro.

2017-08-23 12:38:44

Kristina

Mums mammai ir A bet tetim ir B
Esam divi berni un abiem mums ir AB

Pievienot komentāru