DŪŅAS, ārstnieciskās sastāv no ūdens, minerālvielām un organiskajām vielām; tām piemīt plastiskums, valkanība, lipīgums, liela siltumietilpība un maza siltumvadītspēja.

ārstn. DŪŅAS, ārstnieciskās iedala 4 grupās: kūdras DŪŅAS, ārstnieciskās, mineralizēto ūdenstilpju DŪŅAS, ārstnieciskās (nogulumi), sapropelis jeb saldūdens -tilpju nogulumi un pseidovulkāniskās DŪŅAS, ārstnieciskās . Pēc veidošanās apstākļiem un ķīm. sastāva šīs grupas sīkāk iedala tipos un apakštipos. Kūdras DŪŅAS, ārstnieciskās grupā ir 4 tipi: saldūdens bezsulfīdu (zāļu jeb zemo, sūnu jeb augsto un pārejas purvu kūdras DŪŅAS, ārstnieciskās), saldūdens sulfīdu (zāļu purvu.), mazmineralizētās sulfīdu (pārejas un zāļu purvu) un mineralizētās (sērskābās zāļu purvu) kūdras DŪŅAS, ārstnieciskās. Organisko vielu daudzums tajās svārstās no 40 līdz 98%.

Mineralizēto ūdenstilpju DŪŅAS, ārstnieciskās (nogulumu) grupā atkarībā no DŪŅAS, ārstnieciskās nospieduma mineralizācijas pakāpes ir 5 DŪŅAS, ārstnieciskās tipi: mazmineralizētās, vidēji mineralizētās, mineralizētās, piesātinātās un pārsātinātās DŪŅAS, ārstnieciskās ar dažādu sērūdeņraža daudzumu; organisko vielu daudzums nepārsniedz 10%. Pie tām pieder jūru, līču, sāļūdens ezeru un minerālavotu baseinos veidojušās DŪŅAS, ārstnieciskās .

Sapropelis uzkrājas saldūdenstilpēs, kurās daudz sadalījušos augu un dzīvn. atlieku. Tās satur 10—90% organisko vielu un sērūdeņradi. Sapropela grupā ir 4 tipi: saldūdens bezsulfīdu, saldūdens sulfīdu, mazmineralizētais sapropelis ar nelielu sulfīdu daudzumu, maz un vidēji mineralizētais sulfīdu sapropelis.

Pseidovulkāniskās jeb sopku DŪŅAS, ārstnieciskās izplatītas gk. naftas un dabasgāzes atradņu rajonos un atšķiras no iepriekšējām grupām pēc veidošanās apstākļiem un arī pēc sastāva.

Latvijā ir samērā lieli saldūdens bez sulfīdu un mazmineralizētās sulfīdi kūdras DŪŅAS, ārstnieciskās, kā arī sapropeļa krājumi.
ārstn. DŪŅAS, ārstnieciskās iedarbības mehānisms atkarīgs no to fizikāli ķīmiskajām īpašībām un lietošanas metodikas (↑ dūņu dziedniecība).