uztura režīms, kura pamatā ir tikai augu izcelsmes produktu lietošana. VEĢETĀRISMS piekritēji atzīst, ka cilv. uzturam nepieciešamie uzturlīdzekļi iegūstami tikai no augiem un ka cilv. gremošanas trakts piemērots augu izcelsmes uzturlīdzekļu sagremošanai un asimilēšanai. Dzīvn. izcelsmes uzturlīdzekļi, sevišķi gaļa, izraisot organisma saindēšanos ar dzīvn. olbv. noārdīšanās galaproduktiem (urīnvielu, urīnskābi u.c). Šie apgalvojumi nav zinātniski pamatoti, jo tādi paši olbv. noārdīšanās galaprodukti rodas, sadaloties arī augu olbv. Daļa VEĢETĀRISMS piekritēju lieto uzturā nevārītus augu izcelsmes uzturlīdzekļus, citi — arī ceptus un vārītus. Daži veģetārieši (jaunveģetārieši) augu izcelsmes uzturam pievieno arī piena produktus un olas. Šādam uzturam ir jaukta uztura īpašības, un no fiziol. viedokļa tas ir pieņemams. Mūsdienu uzturzinātne, balstoties uz fiziol. un bioķīmijas atklājumiem, ieteic jauktu (augu un dzīvn. izcelsmes) uzturu. Organisms tad vislabāk tiek nodrošināts ar visām dzīvībai nepieciešamajām uzturvielām — neaizstājamām aminoskābēm, kuru ir visvairāk dzīvn. olbaltumvielas, fermentiem, taukiem, taukos šķīstošiem vit., minerālvielām, mikroelementiem u.c. Augu un dzīvn. izcelsmes uzturlīdzekļi cits citu papildina un sekmē uzturvielu labāku izmantošanos. Lai nodrošinātu organisma fiziol. vajadzības pēc olbv. tikai ar augu olbv., augu izcelsmes uzturlīdzekļi ir jāuzņem ļoti lielā daudzumā. Bez tam augu olbv. tiek izmantotas daudz sliktāk nekā dzīvn. olbv. Taču organisma fiziol. vajadzību pēc ogļhidrātiem, taukiem, minerālvielām un vit. var nodrošināt arī tikai augu izcelsmes uzturlīdzekļi pat lielas muskuļu slodzes laikā (piem., sporta nodarbībās). Veģetāro uzturu stingrā ārsta kontrolē uz noteiktu, neilgu laiku lieto hipertoniskās slimības, aterosklerozes, sirds un asinsvadu slimību, akūtu un hron. nieru slimību, podagras, aptaukošanās u.c. gadījumos. Ārstn. nolūkā ieteic arī atslodzes dienas, kad slimniekam uzturā jālieto tikai augu izcelsmes uzturlīdzekļi, turklāt ierobežotā daudzumā.