TRAUMA
Skaidrojums: gr. trauma bojājums; brūce, ievainojums
ārēja faktora (meh., ķīm., termiska u.c.) iedarbības izraisīts audu un orgānu bojājums, kas rada to funkcijas traucējumu.
TRAUMA gadījumā var būt organisma vietēja un vispārēja reakcija — sāpes, pietūkums, asiņošana u.tml., smagos gadījumos — šoks. Ar terminu TRAUMA bieži apzīmē arī kaitīgas ārējās vides iedarbības rezultātu, kas nav saistīts ar audu bojājumiem, piem., psihotraumas. Tās rodas pēc smagiem psih. pārdzīvojumiem un izraisa augstākās nervu darbības traucējumus (↑ neirozes; reaktīvais stāvoklis).
Pēc ārējā faktora rakstura izšķir mehāniskās TRAUMA (sastopamas visbiežāk) — sasitums, saspiedums, izmežģījums, lūzums, brūce, smadzeņu saspiedums, smadzeņu satricinājums, barotrauma u.c; termiskās TRAUMA — apsaldējums, augstas t radīts apdegums, ķīmiskās TRAUMA — ķīm. apdegums u.c.
Iedarbojoties vairākiem faktoriem, rodas kombinētā TRAUMA, piem., elektrotrauma, kas bieži saistīta ar termisku apdegumu. TRAUMA var būt slēgta — nav bojāta āda vai gļotāda, piem., sasitums, sastiepums, lūzums, izmežģījums u.c, un vaļēja — āda vai gļotāda bojāta, piem., brūce, apdegums, lūzums.
Vaļējās TRAUMA vienmēr ir inficētas ar mikroorganismiem, kas var izraisīt sastrutojumu, anaerobu inf., stingumkrampjus. TRAUMA smagums atkarīgs no traumējošā faktora stipruma, piem., meh. TRAUMA gadījumā — no spēka, kas iedarbojas uz audiem, elektrotraumas — no strāvas stipruma, termiskās TRAUMA — no t u.tml. Nozīmīgs ir arī organisma stāvoklis — slimības procesa skartiem audiem TRAUMA mēdz būt smagākas, piem., kaula audzēja gadījumā pat neliela traumējošā faktora iedarbība var izraisīt kaulu lūzumu. Bērni un veci cilv. grūtāk pārcieš TRAUMA, asins zudumu; sievietes organisms relatīvi izturīgāks nekā vīrieša.
TRAUMA ir viens no galv. nāves cēloņiem cilvēkiem 14—40 g. vecumā, kā arī biežs invaliditātes cēlonis. Pirmā palīdzība TRAUMA gadījumā jāsniedz nekavējoties.
Sarežģījumi pēc lūzumiem (locekļu saīsināšanās, deformācija, pseidoartroze). kā arī inf. attīstība vaļējā brūcē (osteomielīts, sepse) var būt vēlu sniegtas palīdzības sekas.
Ārstēšanā plaši lieto ķir. metodes (brūces primāro apdari, asiņošanas apturēšanu, asins pārliešanu, operācijas), ortopēdiskos paņēmienus (ekstensiju, ģipša pārsēju). seku likvidēšanai — mehanoterapiju, dažādus fizioterapijas veidus un ārstn. fizkultūru.
TRAUMA kopumu, kuras radušās zināmā laika sprīdī aptuveni vienādos apstākļos, sauc par traumatismu; TRAUMA cēloņus, ārstēšanu un profilaksi pētī ķir. nozare traumatoloģija. ↑ arī acu traumas; auss traumas; balsenes traumas; dzimumorgānu traumas.
TRAUMA gadījumā var būt organisma vietēja un vispārēja reakcija — sāpes, pietūkums, asiņošana u.tml., smagos gadījumos — šoks. Ar terminu TRAUMA bieži apzīmē arī kaitīgas ārējās vides iedarbības rezultātu, kas nav saistīts ar audu bojājumiem, piem., psihotraumas. Tās rodas pēc smagiem psih. pārdzīvojumiem un izraisa augstākās nervu darbības traucējumus (↑ neirozes; reaktīvais stāvoklis).
Pēc ārējā faktora rakstura izšķir mehāniskās TRAUMA (sastopamas visbiežāk) — sasitums, saspiedums, izmežģījums, lūzums, brūce, smadzeņu saspiedums, smadzeņu satricinājums, barotrauma u.c; termiskās TRAUMA — apsaldējums, augstas t radīts apdegums, ķīmiskās TRAUMA — ķīm. apdegums u.c.
Iedarbojoties vairākiem faktoriem, rodas kombinētā TRAUMA, piem., elektrotrauma, kas bieži saistīta ar termisku apdegumu. TRAUMA var būt slēgta — nav bojāta āda vai gļotāda, piem., sasitums, sastiepums, lūzums, izmežģījums u.c, un vaļēja — āda vai gļotāda bojāta, piem., brūce, apdegums, lūzums.
Vaļējās TRAUMA vienmēr ir inficētas ar mikroorganismiem, kas var izraisīt sastrutojumu, anaerobu inf., stingumkrampjus. TRAUMA smagums atkarīgs no traumējošā faktora stipruma, piem., meh. TRAUMA gadījumā — no spēka, kas iedarbojas uz audiem, elektrotraumas — no strāvas stipruma, termiskās TRAUMA — no t u.tml. Nozīmīgs ir arī organisma stāvoklis — slimības procesa skartiem audiem TRAUMA mēdz būt smagākas, piem., kaula audzēja gadījumā pat neliela traumējošā faktora iedarbība var izraisīt kaulu lūzumu. Bērni un veci cilv. grūtāk pārcieš TRAUMA, asins zudumu; sievietes organisms relatīvi izturīgāks nekā vīrieša.
TRAUMA ir viens no galv. nāves cēloņiem cilvēkiem 14—40 g. vecumā, kā arī biežs invaliditātes cēlonis. Pirmā palīdzība TRAUMA gadījumā jāsniedz nekavējoties.
Sarežģījumi pēc lūzumiem (locekļu saīsināšanās, deformācija, pseidoartroze). kā arī inf. attīstība vaļējā brūcē (osteomielīts, sepse) var būt vēlu sniegtas palīdzības sekas.
Ārstēšanā plaši lieto ķir. metodes (brūces primāro apdari, asiņošanas apturēšanu, asins pārliešanu, operācijas), ortopēdiskos paņēmienus (ekstensiju, ģipša pārsēju). seku likvidēšanai — mehanoterapiju, dažādus fizioterapijas veidus un ārstn. fizkultūru.
TRAUMA kopumu, kuras radušās zināmā laika sprīdī aptuveni vienādos apstākļos, sauc par traumatismu; TRAUMA cēloņus, ārstēšanu un profilaksi pētī ķir. nozare traumatoloģija. ↑ arī acu traumas; auss traumas; balsenes traumas; dzimumorgānu traumas.
Komentāri: 0 no 0