galvas priekšējā
daļa.
Tajā atrodas elpošanas un gremošanas orgānu sistēmu sākumdaļas ( mutes dobums, deguna dobums) un maņu orgāni ( acis, ausis, deguns). SEJA skeletu veido galvaskausa sejasdaļa, bet muskulatūru — mīmikas un košanas muskuļi.
Mīmikas muskuļi ir nelieli, plāni muskuļi, vislabāk attīstīti ap muti un acīm, vājāk ap degunu un ausīm. Tie sākas no kauliem, beidzas ādā un, savelkot to, rada krokas, kas piešķir sejai dažādu izteiksmi — mīmiku. Tos iedala atveru slēdzējos (sfinkteros) un atveru paplašinātājos (dilatatoros).
Mutes gredzenmuskulis iet gredzeniski ap muti un saraujoties aizver to, izstiepjot lūpas uz priekšu. Pārējie mutes muskuļi sākas dažādās vietās un beidzas augšlūpā, apakšlūpā un mutes kaktiņos, velkot tos dažādos virzienos, Lielākie no tiem — vaiga muskuļi — saraujoties piespiež vaigus pie zobiem un samazina mutes dobuma tilpumu (piem., izpūšot gaisu).
Acu gredzenmuskuļi aizver plakstiņus un savelk ādu acu ārējos kaktiņos radiālās krokās. Virs acīm atrodas uzacu saraucēj muskuļi, kas saraujoties rada pierē vertikālas krokas.
Pāri galvaskausam stiepjas galvaskausa velves muskulis, kas beidzas pieres ādā un saraujoties veido pierē horizontālas krokas. Deguna muskuļi sašaurina vai paplašina nāsis, kā arī novelk uz leju deguna starpsienu.
Auss muskuļi cilvēkiem ir vāji attīstīti, rudimentāri.
Košanas muskuļi kustina apakšžokli, ja cilv. runā vai sakošļā barību. To ir 4 pāri (deniņu, košļāšanas, laterālie un mediālie spārnmuskuļi), kas paceļ apakšžokli, aizver muti, virza apakšžokli uz priekšu un atpakaļ. Apakšžokli uz leju novelk kakla muskuļi, kas atrodas starp to un mēles kaulu.
SEJA apgādā ar asinīm ārējo miegartēriju zari: sejas, žokļu un virspusējās deniņu artērijas. SEJA artērija parādās uz SEJA pie košļāšanas muskuļa priekšējās malas, apliecoties apkārt apakšžokļa apakšējai malai. Šeit to var sataustīt un saspiest, apturot asiņošanu SEJA ievainojuma gadījumā. Tālāk šī artērija iet gar mutes kaktiņu uz acs iekšējo kaktiņu, kur savienojas ar acs dobuma artērijas zaru. SEJA artērija apgādā ar asinīm SEJA priekšdaļu. Žokļu un virspusējo deniņu artēriju veido ārējā miegartērija, sadaloties gala zaros aiz apakšžokļa locītavizauguma. Žokļu artērijas zari baro zobus, mīkstās aukslējas, deguna dobuma gļotādu, galvas smadzeņu apvalkus, košanas un mīmikas muskuļus SEJA vid. un apakšējā daļā.
Virspusējā deniņu artērija iet caur pieauss siekalu dziedzeri auss priekšpusē, ievainojuma gadījumā to var saspiest pret vaiga loku. Tā nes asinis pieauss siekalu dziedzerim, ārējai ausij, deniņu muskulim, SEJA sānvirsmai, kā arī deniņu un pieres ādai. SEJA vēnas pamatos atbilst artērijām. To galv. īpatnība ir savienojumi ar venoziem sinusiem galvaskausa dobumā. Pa savienojumiem inf. no SEJA vēnām var iekļūt galvaskausa dobumā, radot smagu saslimšanu.
SEJA ādu un košanas muskuļus inervē trijzaru nervs, bet mīmikas muskuļus — SEJA nervs. Tā ievainojuma vai paralīzes gadījumā mīmikas muskuļu funkcija traucēta vai pilnīgi izzūd un SEJA kļūst līdzīga maskai (2 att.).
2.att. Sejas muskuļi un asinsvadi. 1 — virspusējā deniņu vēna; 2 — pieres muskulis; 3 — spārnveida muskulis un vēnu pinums; 4 — acs gredzenmuskulis; 5 — sejas vēna; 6 — sejas artērija; 7 — vaiga muskulis; 8 — mutes gredzenmuskulis; 9 — zemžokļa siekalu dziedzeris; 10 — sejas artērija; 11 — vairogskrimslis; 12 — vairogdziedzeris; 13 — kopējā miegartērija; 14 — iekšējā jūga vēna; 15 — iekšējā miegartērija; 16 — ārējā miegartērija; 17 — košļāšanas muskulis; 18 — pakauša artērija; 19 — žokļa artērija; 20 — virspusējā deniņu artērija; 21 — pakauša muskulis; 22 — auss muskuļi; 23 — deniņu muskulis
Tajā atrodas elpošanas un gremošanas orgānu sistēmu sākumdaļas ( mutes dobums, deguna dobums) un maņu orgāni ( acis, ausis, deguns). SEJA skeletu veido galvaskausa sejasdaļa, bet muskulatūru — mīmikas un košanas muskuļi.
Mīmikas muskuļi ir nelieli, plāni muskuļi, vislabāk attīstīti ap muti un acīm, vājāk ap degunu un ausīm. Tie sākas no kauliem, beidzas ādā un, savelkot to, rada krokas, kas piešķir sejai dažādu izteiksmi — mīmiku. Tos iedala atveru slēdzējos (sfinkteros) un atveru paplašinātājos (dilatatoros).
Mutes gredzenmuskulis iet gredzeniski ap muti un saraujoties aizver to, izstiepjot lūpas uz priekšu. Pārējie mutes muskuļi sākas dažādās vietās un beidzas augšlūpā, apakšlūpā un mutes kaktiņos, velkot tos dažādos virzienos, Lielākie no tiem — vaiga muskuļi — saraujoties piespiež vaigus pie zobiem un samazina mutes dobuma tilpumu (piem., izpūšot gaisu).
Acu gredzenmuskuļi aizver plakstiņus un savelk ādu acu ārējos kaktiņos radiālās krokās. Virs acīm atrodas uzacu saraucēj muskuļi, kas saraujoties rada pierē vertikālas krokas.
Pāri galvaskausam stiepjas galvaskausa velves muskulis, kas beidzas pieres ādā un saraujoties veido pierē horizontālas krokas. Deguna muskuļi sašaurina vai paplašina nāsis, kā arī novelk uz leju deguna starpsienu.
Auss muskuļi cilvēkiem ir vāji attīstīti, rudimentāri.
Košanas muskuļi kustina apakšžokli, ja cilv. runā vai sakošļā barību. To ir 4 pāri (deniņu, košļāšanas, laterālie un mediālie spārnmuskuļi), kas paceļ apakšžokli, aizver muti, virza apakšžokli uz priekšu un atpakaļ. Apakšžokli uz leju novelk kakla muskuļi, kas atrodas starp to un mēles kaulu.
SEJA apgādā ar asinīm ārējo miegartēriju zari: sejas, žokļu un virspusējās deniņu artērijas. SEJA artērija parādās uz SEJA pie košļāšanas muskuļa priekšējās malas, apliecoties apkārt apakšžokļa apakšējai malai. Šeit to var sataustīt un saspiest, apturot asiņošanu SEJA ievainojuma gadījumā. Tālāk šī artērija iet gar mutes kaktiņu uz acs iekšējo kaktiņu, kur savienojas ar acs dobuma artērijas zaru. SEJA artērija apgādā ar asinīm SEJA priekšdaļu. Žokļu un virspusējo deniņu artēriju veido ārējā miegartērija, sadaloties gala zaros aiz apakšžokļa locītavizauguma. Žokļu artērijas zari baro zobus, mīkstās aukslējas, deguna dobuma gļotādu, galvas smadzeņu apvalkus, košanas un mīmikas muskuļus SEJA vid. un apakšējā daļā.
Virspusējā deniņu artērija iet caur pieauss siekalu dziedzeri auss priekšpusē, ievainojuma gadījumā to var saspiest pret vaiga loku. Tā nes asinis pieauss siekalu dziedzerim, ārējai ausij, deniņu muskulim, SEJA sānvirsmai, kā arī deniņu un pieres ādai. SEJA vēnas pamatos atbilst artērijām. To galv. īpatnība ir savienojumi ar venoziem sinusiem galvaskausa dobumā. Pa savienojumiem inf. no SEJA vēnām var iekļūt galvaskausa dobumā, radot smagu saslimšanu.
SEJA ādu un košanas muskuļus inervē trijzaru nervs, bet mīmikas muskuļus — SEJA nervs. Tā ievainojuma vai paralīzes gadījumā mīmikas muskuļu funkcija traucēta vai pilnīgi izzūd un SEJA kļūst līdzīga maskai (2 att.).
2.att. Sejas muskuļi un asinsvadi. 1 — virspusējā deniņu vēna; 2 — pieres muskulis; 3 — spārnveida muskulis un vēnu pinums; 4 — acs gredzenmuskulis; 5 — sejas vēna; 6 — sejas artērija; 7 — vaiga muskulis; 8 — mutes gredzenmuskulis; 9 — zemžokļa siekalu dziedzeris; 10 — sejas artērija; 11 — vairogskrimslis; 12 — vairogdziedzeris; 13 — kopējā miegartērija; 14 — iekšējā jūga vēna; 15 — iekšējā miegartērija; 16 — ārējā miegartērija; 17 — košļāšanas muskulis; 18 — pakauša artērija; 19 — žokļa artērija; 20 — virspusējā deniņu artērija; 21 — pakauša muskulis; 22 — auss muskuļi; 23 — deniņu muskulis
Komentāri: 0 no 0