RESNĀ ZARNA

Latīņu val.: intestinum crassum

gremošanas trakta daļa aiz tievās zarnas; tajā intensīvi uzsūcas ūdens un sabiezinās zarnu saturs. Tās garums 1,5—2 m, diametrs 5— 8 cm RESNĀ ZARNA ir vairākas daļas: aklā zarna, augšupejošā zarna, šķērszarna, lejupejošā, S veida un taisnā zarna. Aklā zarna ir RESNĀ ZARNA maisveida sākumdaļa; tā pāriet augšupejošajā zarnā, kas pa vēdera dobuma labo pusi sniedzas līdz aknu apakšējai virsmai labajā paribē. Tās turpinājums ir šķērszarna, kas šķērso vēdera dobumu no labās puses uz kreiso un kreisajā paribē pāriet lejupejošajā zarnā, kura iet uz leju pa vēdera dobuma kreiso pusi. Tālāk ir S veida zarna, kas atrodas vēdera dobuma apakšdaļas kreisajā pusē un veido S burtam līdzīgu cilpu. Augšupejošo zarnu, šķērszarnu, lejupejošo zarnu un S veida zarnu kopā sauc par lokzarnu, jo tā veido loku ap tievās zarnas cilpām. RESNĀ ZARNA beigudaļa — taisnā zarna iziet cauri mazajam iegurnim un beidzas ar anālo jeb tūpļa atveri. RESNĀ ZARNA siena, tāpat kā tievajai zarnai, sastāv no gļotādas, zemgļotādas, muskuļkārtas un serozā apvalka. Gļotāda, zemgļotāda un cirkulārais muskuļslānis zarnas iekšējā virsmā rada pusmēnessveida krokas. Gļotādas dziedzeros — kriptās ļoti daudz gļotšūnu, kuru izstrādātās gļotas palīdz salipināt neizmantotās uzturvielas izkārnījumu masā un atvieglina tās virzīšanos uz priekšu. Gļotādas saistaudos un zemgļotādā ir daudz atsevišķu limfoidālo mezgliņu. Muskuļkārtai ir iekšējais cirkulārais un ārējais gareniskais slānis, kas koncentrējas 3 gareniskos kūlīšos — lentēs, starp kurām zarnas siena maisveidā izspīlēta uz āru. Zarnas ārējo slāni — serozo apvalku veido vēderplēve, kas vietām zarnu klāj no visām pusēm, vietām — tikai daļēji. Vēderplēve RESNĀ ZARNA ārējā virsmā veido 2—4 cm garus izaugumus — tauku piekariņus, kuros nogulsnējas tauki. Attēlu ↑ rakstā iekšējie orgāni.
  • Komentāri: 0 no 0

Pievienot komentāru