KNIŠĻI

Latīņu val.: Simuliidae

divspārņu kārtas dzimta; sīki (2—5 mm gari) asinssūcēji kukaiņi. PSRS apm. 300 sugu, LPSR — 30. Dēj tekošos ūdeņos 25—800 olu. Kāpurs tārpveidīgs, sasniedz 5— 7 mm garumu. Pēc 3—4 ned. iekūņojas. Kūniņas zvanveida apvalkā piestiprinātas pie zemūdens priekšmetiem. Pēc 5—10 dienām izšķiļas pieaudzis KNIŠĻI, kas ar gaisa burbuli uzpeld virspusē un aizlido. Asinis sūc tikai mātītes, gk. no zīdītājiem un putniem, arī no cilvēkiem. KNIŠĻI siekalas indīgas, dažkārt sadzeltajiem paaugstinās t, veidojas plaušu un limfmezglu tūska, punktveida asinsizplūdumi sirds muskuli (dzīvnieki nereti nobeidzas); vieglākos gadījumos — ādas iekaisumi (↑ kukaiņu dzēlumi). KNIŠĻI var mehāniski pārnēsāt tularēmijas un liesas sērgas ieros-us, kā arī būt dažu filāriju (parazītiski tārpi) starpsaimnieki.
  • Komentāri: 0 no 0

Pievienot komentāru