patol. stāvoklis, kas rodas, organismam pārkarstot.

Pārkāršanu izraisa traucējumi vielmaiņas radītā siltuma atdevē. Pārkāršanu veicina pastiprināta fiz. slodze, kā arī dažādas slimības, sevišķi sirds un asinsvadu slimības. No KARSTUMA DŪRIENS bieži cieš arī mazi bērni. Cietušajiem ir slikta dūša, galvassāpes, paātrināta sirdsdarbība un elpošana, smagākos gadījumos rodas vemšana, bezsamaņa, apziņas traucējumi, krampji, t° paaugstinās līdz 42°. Klīn. ainas ziņā KARSTUMA DŪRIENS tuvs saules dūrienam.

Ārstēšana. Cietušo novieto vēsākā vietā, atbrīvo no šaura, spiedoša apģērba, pie galvas pieliek ledu vai aukstā ūdenī samitrinātu drānu. Jāizsauc ārsts. Ja palīdzību sniedz laikus, cietušā stāvoklis drīz uzlabojas.

Profilaksei ieteicams viegls apģērbs, kas neapgrūtina sviedru iztvaikošanu. Karstajos cehos jānodrošina laba ventilācija. Šajos cehos strādājošiem vēlams dzert gāzētu ūdeni, kas satur 3—5 g vārāmā sāls uz 1 l ūdens.