var būt labdabīgi un ļaundabīgi. Labd. audzēji sastopami reti. Ļaundabīgi audzēji biežāk attīstās urīnpūslī un nierēs. Bērni saslimst biežāk līdz 4 g., pieaugušie 40—60 g. vecumā. Vīrieši slimo biežāk nekā sievietes. Cēloņi nav pilnīgi noskaidroti; veicinoši faktori: hron. iekaisumi, ķīm. vai fizikāli kairinātāji, traumas, piedzimti attīstības traucējumi, labd. audzēji, kas pāriet ļaundabīgos. IZVADORGĀNU AUDZĒJI var metastazēties gandrīz visos orgānos, biežāk plaušās, aknās un kaulos. Simptomi atkarīgi no audzēja lokalizācijas, kā arī no attīstības stadijas. Nieru vēzis. Sākumstadijā pazīmes ir diezgan nenoteiktas. 50% gadījumu raksturīgākais simptoms ir pēkšņa asiņošana no nieres. Tā ir neregulāra, ilgst dažas stundas vai dienas, pēc tam izzūd, tad atkal sākas pēc ilgāka vai īsāka laika. Dažreiz šādu asiņošanu var konstatēt tikai urīna analīzē. Sāpju parasti nav, tās rodas tikai tad, ja asins recekļi aizsprosto urīnvadu un traucē urinēšanu. Sāpes var būt krampjveidīgas (jostas apvidū, vēderā), var izstarot uz cirksni un dzimumorgāniem. Audzējs, kas izveidojies dziļāk nieres audos, asiņo retāk, simptomi parādās vēlāk. Visbiežāk jūtamas sāpes mugurā, jostasvietā neatkarīgi no kustībām vai ķermeņa stāvokļa, dažreiz naktīs — pēc alkohola lietošanas, smaga fiz. darba. Audzējam ieaugot apkārtējos audos, nervu pinumos, rodas asas, nepārtrauktas sāpes. Vēlākās stadijās vīriešiem dažreiz paplašinās sēklvada, bet sievietēm — lielo kaunuma lūpu vēnas audzēja pusē. Slimībai attīstoties, rodas nespēks, nogurums, paaugstināta t, novājēšana, nepatika pret dažiem ēdieniem. Urīnpūšļa vēzis var izveidoties dažādās urīnpūšļa vietās, biežāk urīnpūšļa apakšējā daļā (trīsstūrī starp 3 atverēm). Galv. simptomi ir asins piejaukums urīnam un dažādi urinēšanas traucējumi. Asiņošana var sākties pēkšņi, ilgt dažas stundas vai dienas, pēc tam izzust. Dažreiz asiņošanu konstatē tikai urīna analīzē. Ja urīnpūšļa muskulatūra bojāta, urinēšana kļūst biežāka, sāpīgāka. Audzējam attīstoties, var tikt bojāti arī blakus esošie orgāni: taisnā zarna, dzemde, nervu pinumi u.c. Rodas sāpes starpenē, taisnajā zarnā, dzimumorgānos, dažreiz tās izstaro uz kājām, bet, ja audzējs nospiež urīnvada atveri, sāpes jūtamas nieru apvidū — jostasvietā. Ja pievienojas infekcija urīnizvadceļos, paaugstinās , urinēšana kļūst sāpīga, bieža, rodas nogurums, zūd ēstgriba., Laikus konstatētus IZVADORGĀNU AUDZĒJI ārstē ķirurģiski, kombinējot ar staru un ķīm. terapiju. Profilakse. Sistemātiska hron. iekaisumu ārstēšana, nieru un urīnpūšļa akmeņu likvidēšana, regulāras med. kontroles visiem, kam darbā saskare ar kancerogēnām vielām, san. izglītības pasākumi, masveidīgas iedz. apskates.
  • Komentāri: 0 no 0

Pievienot komentāru