psih. traucējumi, kas izpaužas pēkšņās, nemotivētās un nepārvaramās darbībās un tieksmēs. Tie parasti rodas cilvēkiem, kam ir organiskas CNS slimības (pēc pārciesta encefalīta, meningoencefalīta), kā arī šizofrēnijas un psihopātijas gadījumā. IMPULSĪVIE STĀVOKĻI var izpausties haotiskā postošā rīcībā, aplamos un agresīvos aktos (priekšmetu bojāšana vai iznīcināšana, lamāšanās, miesas bojājumu radīšana u.c.). Impulsīvas tieksmes var izpausties arī klaiņošanā (dromomānija), dzeršanā (dipsomānija), nepārvaramā tieksmē dedzināt (piromānija), zagt (kleptomānija), turklāt slimniekam nav ļaunu un savtīgu nodomu. IMPULSĪVIE STĀVOKĻI sastopami samērā reti. Pie patol. nepieder gadījumi, kad ārēji līdzīgi izpaužas psihiski veselu cilv. izlaidība un nesavaldība, kultūras un audzināšanas trūkums.