EFERENTĀCIJA

Latīņu val.: efferens
Skaidrojums: lat. efferens, efferentis ārā nesošs

no smadzenēm izejošo (eferento) impulsu plūsma, kas pa kustību un sekretoriskajiem jeb eferentajiem nerviem nonāk izpildorgānos jeb efektoros (skeleta muskuļos, iekšējo orgānu gludajos muskuļos, kā arī ārējās un iekšējās sekrēcijas dziedzeros) un ierosina, kavē vai citādi regulē to darbību. Eferentie impulsi nes komandas no smadzeņu centriem uz izpildorgāniem un izraisa atbildēs reakcijas UZ ārējās un iekšējās vides kairinājumiem. Ar EFERENTĀCIJA galvas smadzeņu augstākie nodalījumi regulē zemāk esošo nodalījumu, arī maņu orgānu nervu centru aktivitāti. Šajā gadījuma eferentie nervu ceļi neiziet ārpus smadzenēm. Ar kustību nervu ceļu un šķiedru palīdzību galvas smadzenes regulē arī analizatoru perifēriskās daļas jutību; piem., ar attiecīgu kustību nervu šķiedru starpniecību galvas smadzeņu garozas un zemgarozas centri spēj mainīt saraušanās pakāpi diviem sīkiem muskulīšiem, kas regulē skaņas meh. pārnesuma jutību vidusausī un līdz ar to arī dzirdi.
  • Komentāri: 0 no 0

Pievienot komentāru