ceļmalītes
CEĻTEKAS

Latīņu val.: Plantago

ceļteku dz. lakstaugi. Medicīna izmanto 2 sugas. Lielā ceļmalītes (P. major) aug bieži ceļmalas, pļavās, tīrumos, to arī kultivē. Ievāc lapas (maija—jūl.), žāvē caurvējā. Var uzglabāt 3 g. Drogas novārījumu lieto par atkrēpošanas līdz. No svaigām lapām gatavo sulu (var uzglabāt 3 g.). Smilts ceļmalītes (P. psyllium) ir vieng., ar zarainu un lapainu stumbru, lapas šauri lancetiskas, pretējas. Aug reti, gk. smilšainās vietās; to arī kultivē (LPSR nekultivē). Ievāc lakstus (izmanto svaigus) un sēklas (žāvē caurvējā). Sēklu novārījumu lieto par caurejas līdz. un arī kosmētikā. Lielā un smilts ceļmalītes satur glikozīdu aukubīnu, C un K vit., kālija sāļus u.c. Gatavo novārījumu, sulu un preparātu plantaglucīdu. Lieto bezskābes gastrīta, enterīta, kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlas, ādas iekaisumu, strutojošu brūču ārstēšanā.
  • Komentāri: 0 no 0

Pievienot komentāru