— augu valsts uzturlīdzekļi; racionāla un pilnvērtīga uztura neatņemama sastāvdaļa. AUGĻI UN OGAS uzturvērtību nosaka lielais viegli izmantojamo ogļhidrātu un vit. daudzums, organiskās skābes, minerālvielas, šķiedrviela, pektīnvielas, miecvielas (tanīns) u.c. organismam nepieciešamas vielas. Augļos un ogās ir ļoti maz olbv. (0,5—1% ), ogļhidrātu daudzums ir ļoti dažāds (vislielākais žāvētos augļos — vidēji 63—64% ), gk. glikozes, fruktozes, saharozes, kā arī cietes (banāni) veidā. Šo ogļhidrātu attiecība dažādos augļos ir dažāda. Skābi AUGĻI UN OGAS dažreiz satur vairāk ogļhidrātu nekā šķietami saldi, jo tajos pārsvarā ir glikoze, kas nav tik salda (salduma ziņā tā ir 3. vietā — aiz fruktozes un saharozes). Daudz ogļhidrātu ir vīnogās (10—30% ), ābolos (10—15% ), bumbieros (5—15,7% ), plūmēs<7—14,8% ), ērkšķogās (8—11%), zemenēs (5— 9,9% ). AUGĻI UN OGAS ir nozīmīgs C vit., karotīna, P, B grupas vit., E un K vit. avots uzturā. Vitu vairāk ir AUGĻI UN OGAS apvalkos (mizā) un mīkstumā zem tā. Augļus uzglabājot un pārstrādājot, vit. samazinās vai pat zūd. Augļiem un ogām ir liela nozīme gremošanas orgānu darbībā. Šķiedrviela, kas veido AUGĻI UN OGAS šūnapvalkus, kā arī pektīnvielas un miecvielas (visvairāk cidonijās, bumbieros, ābolos, mellenēs) palielina uzturatlieku masu, veicina zarnu peristaltiku un to iztukšošanos. Pektīnvielas (daudz apelsīnos, ķiršos, aprikozēs, ābolos, upenēs, dzērvenēs, mellenēs, jāņogās) spēj adsorbēt organismā iekļuvušās vai arī radušās kaitīgās vielas. Organiskās skābes (ābolskābe, citronskābe, vīnskābe) un ēteriskās eļļas piešķir patīkamu garšu un smaržu, rosina ēstgribu, gremošanas sulu izdali un vielmaiņu. Gremošanas norises veicina arī fermenti, kas ietilpst svaigos augļos un ogās. AUGĻI UN OGAS minerālvielu vērtību nosaka to labvēlīgā mijiedarbība ar vit. Svarīgākās minerālvielas — kālijs (apelsīnos, citronos, rožu augļos, zemenēs, bumbieros u.c.), kalcijs (zemenēs, apelsīnos, mandarīnos, citronos u.c.), fosfors (rožu augļos, apelsīnos, mandarīnos, citronos u.c.); mikroelementi — dzelzs (dārza zemenēs, vīnogās, avenēs, rozīnēs), varš (ābolos, jāņogās), kobalts (upenēs, jāņogās, avenēs, mellenēs, ērkšķogās, brūklenēs). cinks (vīnogās) u.c. (AUGĻI UN OGAS ķīm. sastāvu un enerģētisko vērtību raksta uzturs 8. tabulā.) Bioloģiski vērtīgāki ir svaigi AUGĻI UN OGAS. Pārstrādāšanas procesā zūd daļa aromātisko un garšas vielu, vit., kā arī fermenti. Svaigi AUGĻI UN OGAS pirms lietošanas rūpīgi jāmazgā tekošā ūdenī un jānoskalo ar verdošu ūdeni, jo uz tiem var būt inf. slimību ierosinātāji un zarnu parazītu olas, kā arī indīgas ķimikālijas, ko lieto pret lauks, kultūru slimībām un kaitēkļiem.
  • Komentāri: 1 no 1
2011-12-26 00:13:27

J.P.

Iesaku kaltētas Godži ogas no Ningxia provinces-
lielisks vitamīnu, minerālvielu un polisaharīdu avots:
www.goji-ogas.lv
www.organicfood.lv

Pievienot komentāru