slimība, kuru rada bieža alkoholisko dzērienu lietošana un kurai raksturīga patol. tieksme pēc alkohola, kas saslimušo noved pie psih. un fiz. sabrukuma, kā arī sociālas degradācijas.

Alkoholisms kā slimība jāatšķir no dzeršanas vai žūpošanas; tā ir Alkoholisms cēlonis, bet vēl nav slimība.
Alkoholisms un žūpošana ir kaitīga cilv. veselībai, nelabvēlīgi ietekmē bērnu audzināšanu, rada zaudējumus ražošanā, atstāj kaitīgu ietekmi uz sabiedrības labklājību. Tāpēc Alkoholisms ir svarīga med. un sociāla problēma.

Akūta saindēšanās ar alkoholu jeb etilspirtu ietekmē gk. kavēšanas procesus centrālajā nervu sistēmā, tā mainot cilv. izturēšanos, domāšanu un valodu. Iestājas alkohola reibums, kura pakāpe ir atkarīga no alkohola devas, koncentrācijas, cilv. individuālās jutības un organisma vispārējā stāvokļa.
Jau vieglā alkohola reibumā (ja alkohola daudzums asinīs ir 0,05% to rada 0,5—1 l alus vai 50—100 ml degvīna vai konjaka, vai 200—400 ml 14—18% vīna) ir traucēts normālais līdzsvars starp ierosas un kavēšanas procesiem, palēninās atbildes reakcijas uz kairinājumu, pavājinās kustību koordinācija. Rodas siltuma un reibuma sajūta. Cilv. kļūst bezrūpīgāks, bezatbildīgāks, pārvērtē savas spējas, neievēro piesardzību. Tas viss var radīt darba ražīguma samazināšanos, brāķi ražošanā, avārijas transportā u.c. smagas sekas.

Vidējā reibuma pakāpē ( alkohola koncentrācija asinīs ir 0,1%; to rada 0,5—1 l vīna vai 150—300 ml degvīna vai konjaka) alkohols vēl vairāk nomāc kavēšanas procesus, iestājas ierosas pārsvars. Bezrūpīgo, jautro noskaņojumu nomaina īgnums, dusmu uzliesmojumi, takta trūkums, rupjība. Pavājinās spēja kritiski novērtēt situāciju. Piedzērušā rīcība var kļūt bīstama sev un apkārtējiem. Kustības ir nekoordinētas, gaita nestabila. Var būt slikta dūša un vemšana, pēc tam rodas nogurums un vājums.

Smagā alkohola reibumā (ja asinīs ir 0,2% alkohola; to rada 400—500 ml degvīna vai konjaka) tiek nomākti ari ierosas procesi, rodas kustību un līdzsvara traucējumi, neskaidra runa, bieži sākas vemšana. Uzbudinājums un bīstama rīcība var būt neilgu laiku, jo drīz vien sākas apātija, miegainība, kas pāriet narkotiskajā miegā. Iestājas dzīvībai bīstami sirdsdarbības un elpošanas traucējumi.

Ja alkohola saturs asinīs sasniedz 0,5% , var iestāties nāve sakarā ar dzīvībai svarīgu centru paralīzi iegarenajās smadzenēs. Bieža alkoholisko dzērienu lietošana ar laiku rada stabilus traucējumus — hronisko Alkoholisms. Tam raksturīgs narkomāniskās alkoholatkarības sindroms — patol. tieksme pēc alkohola, paškontroles zudums, abstinences sindroms ( paģiru sindroms). vemšanas aizsargrefleksa izzušana, mainīta organisma izturība (tolerance) pret alkoholu, kā arī somatiski un neiroloģiski traucējumi un personības degradācija.

Hron. Alkoholisms noris vairākās stadijās.
I jeb neirastēniskā stadija rodas pēc 1—5 g. ilgas sistemātiskas alkoholisko dzērienu lietošanas (visbiežāk 21—25 g. vecumā) un ilgst 1—3 g. galv. simptomi: pieradums pie lielām alkohola devām un vemšanas aizsargrefleksa zudums. Rodas uzmācīga tieksme pēc alkohola; sākumā alkohola lietošana un viss, kas ar to saistās ( dzeršanas rituāls, runas par dzeršanu un izdzertā degvīna daudzumu), rada emocionāli pacilātu noskaņu. Reibums ir subjektīvi patīkams, rada eiforiju, un pēc noteiktas alkohola devas zūd spēja kontrolēt izdzertā alkohola daudzumu — dzeršana turpinās tikmēr, kamēr vien ir ko dzert un kamēr fiziski iespējams iedzert. Reibuma laikā izpaužas saasinātas rakstura īpašības (pēc rakstura aizdomīgi cilvēki pāriet uz čukstēšanu; citiem uzmācas greizsirdības domas, teatralitāte, lielība). Saīsinās starplaiki starp dzeršanas reizēm. Sākas dzeršana vienatnē, slepeni. Rodas neiroloģiski traucējumi — bezmiegs (gk. agra pamošanās), astēnija. Sākas pārmaiņas raksturā.

II jeb narkomānijas stadija visbiežāk ilgst apm. 4—6 g. Šajā laikā tieksme pēc alkohola kļūst nepārvarama ( slimnieks šai tieksmei pārstāj pretoties), sevišķi pēc izdzertas alkohola devas. abstinences sindroma parādības sākumā izdodas pārtraukt ar nespecifiskiem līdz. (stipru tēju, kafiju). vēlāk tikai ar alkoholu. Slimniekam šajā periodā ir maksimāla izturība pret alkoholu. Mainās reibuma raksturs; miera un patīkama atslābuma sajūtu nomaina ātra uzbudināmība un kustību aktivitāte (tieksme klaiņot). domāšanā rodas t.s. iestrēgšana (runā par vienu un to pašu, piem., atkārtoti stāsta notikumus no savas dzīves, nepārtraukti atvainojas), labsirdību nomaina ļaunums, niknums, alkoholiķis kļūst sociāli bīstams.
abstinences sindroms sāk izpausties arī pēc nelielām alkohola devām, dzeršanas periodi kļūst ilgstoši, tos var pārtraukt tikai naudas trūkums vai saasinājušās konflikta situācijas. Iestājas personības degradācija. Zūd godīgums, pienākuma apziņa. alkoholiķis nespēj pareizi vērtēt situāciju un savu stāvokli, atšķirt nopietno, pat traģisko no smieklīgā (t.s. alkoholiķa humors — rupji, ciniski, lēti, bieži vien ļauni joki). Mainās interešu loks; sākumā tas sašaurinās, pēc tam, iestājoties pastiprinātai nogurdināmibai, zūd jebkuras intereses. Zūd emocijas un jo sevišķi griba. Reizē ar epizodiskiem solījumiem un it kā labiem nodomiem viegli pamanāms galējs egoisms, rupjība, cinisms. Drīz vien rodas depresija, kam var būt disforiska nokrāsa, bieži rodas pašnāvības domas un mēģinājumi.
alkoholiķis ir nepastāvīgs, neaprēķināms (nav zināms, kā viņš kuro reizi rīkosies līdzīgā situācijā). Samazinās intelektuālā darba produktivitāte. Pakāpeniski zūd atmiņa, garīgā aktivitāte, vēlāk arī spriešanas spējas, iestājas plānprātība. alkoholiķis vairs neslēpj savu dzeršanu, bet naivi mēģina to attaisnot (piem., alkoholu lietojot tāpēc, lai ārstētos pret bezmiegu, lai aizmirstu nepatikšanas u.tml.). Sākas arī cns organiskas pārmaiņas, smadzeņu atrofija.

III jeb encefalopātijas stadijā (iestājas visbiežāk 31—40 g. vecumā) raksturīgas manāmas organiskas pārmaiņas galvas smadzenēs. Slimnieks vairs nepanes lielas alkohola devas, tāpēc pāriet uz vieglākiem dzērieniem ( vīnu); vēlāk naudas trūkuma dēļ un ātrākas apreibināšanās nolūkā lieto lētākus līdz. (politūru, odekolonu u.c). Dzeršanas periodos parasti ir smagi atmiņas traucējumi. alkohols vairs nerada labsajūtu, bet kļuvis par nepieciešamību, — ja tas nav lietots, var rasties somatiski traucējumi. Dzeršana tiek pārtraukta tikai tad, kad sākas smagas komplikācijas, kas apdraud slimnieka dzīvību. Arēji var maldīgi likties, it kā alkoholiķis pārtrauktu dzeršanu ar lielu gribasspēku. Radies dziļš personības defekts.
alkoholiķi šajā stadijā pilnīgi zaudējuši agrākās personības īpatnības un kļuvuši cits citam līdzīgi — vai nu eksplozīvi, ļauni (niecīgākais iemesls uz iepriekšējas bezrūpības un vienaldzības fona rada naida un dusmu uzliesmojumus), vai arī gļēvi, apātiski, ar eiforisku vai nomāktu garastāvokli.
Intelektuālās pārmaiņas novedušas pie dziļas plānprātības. Sājā stadijā bieži rodas alkohola psihozes, un pēc tam defekts arvien padziļinās. Alkoholisms attīstoties, rodas stabilas un progresējošas pārmaiņas visā organismā: bieži izveidojas hron. gastrīts, aknu ciroze, hepatīts, čūlas slimība, miokardīts. raksturīga priekšlaicīga novecošana — izkrīt zobi un mati, lūst nagi, rodas grumbas, āda zaudē elastību, kļūst pelēka.

Alkoholisms izcelsmē zināma nozīme var būt organisma īpatnībām ( iedzimtībai, reaktivitātei, personībai, vecumam, dzimumam utt.), cilv. sociālajam stāvoklim, izglītībai, ģimenes stāvoklim. Vienādos pārējos apstākļos lielākā nozīme ir t.s. mikrosociālajai videi — tuvākās apkārtnes ietekmei, kas rada noteiktu pozitīvu vai negatīvu attieksmi pret dzeršanu. Lielāka sliecība uz Alkoholisms piemīt cilvēkiem, kuru estētiskās un ētiskās prasības ir mazas un kuri vieglāk ietekmējami. Materiālās labklājības celšanās var pat veicināt šo cilvēku noslieci uz Alkoholisms Dažreiz Alkoholisms rašanos var sekmēt sistemātiska alkoholisko dzērienu lietošana ārējo apstākļu ietekmē (piem., dažu profesiju pārstāvjiem, kuriem alkohols viegli pieejams).

Ārstēšana. Hron. Alkoholisms ārstē gan ambulatoriski ( psihoneiroloģiskajā dispanserā vai kabinetā), gan stacionārā ( psihoneiroloģiskajā slimnīcā). Lieto dažādas ārstn. metodes, lai novērstu tieksmi pēc alkohola. Tiek palielināts organisma jutīgums (ar sen-sibilizējošiem līdz. jau pēc nelielas alkohola devas rodas subjektīvi smags stāvoklis — baiļu sajūta un veģetatīvas reakcijas) un izveidojas negatīvs nosacījuma reflekss pret alkoholu (ar vemšanas līdz.). Sevišķa nozīme ir psihoterapijai.
Ārstēšanas pēdējais posms — ārstēšanas rezultātu nostiprināšana, recidīvu novēršana — ir visilgākais (līdz 3 g. un ilgāk). Tas ietver gan medikamentozo ārstēšanu, gan audzināšanas pasākumus. Slimniekam pilnīgi jāizvairās pat no dzērieniem, kas satur ļoti niecīgu alkohola daudzumu. Labāki panākumi ārstēšanā ir tad, ja slimnieks pats aktīvi vēlas atbrīvoties no Alkoholisms un precīzi ievēro visus ārsta norādījumus un ģimene, kā arī darbabiedri viņam palīdz. Svarīgi ir savlaicīgi uzsākt ārstēšanu.
  • Komentāri: 15 no 61
2009-01-26 20:30:02

kaspars zoliņš

( 1L degvīna=vienreizēja nāvējoša deva)-smiekls nāk! es izdzeru vairāk un nēsu vēl nosprādzis!man 28.g.

2009-01-27 02:59:25

kasparam

Atradis ar ko lepoties! Laikam jau neko labāku nemāki.
Labāk izdzer vienreiz tik daudz, ka nosprāgsti.
Citādi, kad Tu nodzersies, tad valstij Tevi būs jāārstē par mūsu nodokļiem???

2009-01-28 14:16:18

Margarita

Vispār alkohols pat nav garšīgs, dzert to ir bezjēdzīgi!

2009-01-29 16:41:00

Berta

Paldies par rakstu!

Es esmu ļoti nobažījusies un pārdzīvoju sakarā ar sava drauga dzeršanu. Visu laiku ceru, ka cilvēks vairs nedzers. Tacu tas vēl nav viss. Kad dzer,tad dzer daudz un tad jāsauc ārsts. Pēc dzeršanas cilvēks lūdz piedošanu, apliecina mīlestību un vēlas normālu dzīvi, plāno nākotni, darbus utt. Pēc kāda mēneša cilvēks sāk runāt visu pilnīgi otrādi - saka, ka esmu slikta, esmu darījusi pāri, meloju, kontrolēju, valdu, ka gadu atpakaļ esmu pateikusi sliktu vardu uz viņu, esmu savtīga,palīdzēt negribu, daruga viņam neesmot utt.
Esmu šokā par tādiem pavērsieniem. Un tādi ir vienmēr pēc dzeršanas, mēnesi normāls, pēc tam sākas...
Liekas, ka viņš kļust cinisks un ļauns pret mani.
Bet es izmisumā nesaprotu, par ko? Ko es tādu sliktu esmu izdarījusi?
Kad viņa egoisms un dusmas aiziet depresijā, notiek emocionāls sprādziens un viņš atsāk dzert.
Dzrešanas laikā lūdz piedošanu, apgalvo, ka mīl, ka ir kļūdījies utt.

Viss iet pa apli.

Vai to var pārtraukt?

2009-01-30 04:29:19

Bertai

Nedomāju, ka tur var kaut ko labot.
Izskatās, ka Tavam draugam nav nekāda mērķa un vērtību skala neatbilst normālam cilvēkam.
Labāk nebendē sev dzīvi un vai nu triec to alkoholiķi ratā vai ej prom no viņa.

2009-02-21 16:55:17

Bertai

Jūtu Tev līdz. ;( es zinu kā ir tad,kad Tavs mīļotais vīrietis vienkārši ņem un nodzeras :( Diemžēl viņam pašam IR JĀGRIB NEDZERT,tikai tā viņš var sev palīdzēt.Ja tiki Tu to vēlēsies,tam nebūs nekādu rezultātu.Varbūt esi dzirdējusi par tādu MINESOTAS PROGRAMMU? Tā var Tavam mīļotajam palīdzēt,bet ja pats to vēlas.
Lai izdodas !!! Turies!

2009-02-21 18:35:09

Bertai

Neesmu ārsts, bet diemžēl man ir paziņas, kas sirgst ar alkoholismu (viens klasesbiedrs un trīs kursa biedri). Ir dzirdēti arī citi bēdu stāsti.
Tātad no manas pieredzes - neviens nav pat mēģinājis ārstēties, jo paši problēmu nesaskata. Sievas un ģimenes argumenti nekādu lomu tur nespēlē, tikai mokās līdz.
Izskatās, ka atkarīgais neapstāsies, kamēr nebūs nokritis līdz pašam dibenam. Nedomāju, ka ģimenei jākrīt viņam līdzi.

2009-03-18 13:21:17

elina

Minesotas programma manam vīram neko nedeva pagāja mēnesis un piedzērās.Tā arī neav beidzis dzert.Tā dzeršana ir baigā sērga.

2009-04-25 22:35:39

Es_

cilvēks,kuru vajadzētu saukt par manu tēvu, patstāvīgi dzer jau aptuveni 10 gadus... man tik ļoti sāp tas,kā viņš morāli iedarbojas uz mani,mammu, brālīti.. mums nav kur citur iet,bet mūs dzen no mājas ārā...nekad man nav sitis,bet brīžiem gribas,lai to izdara,lai beidzot ir kārtīgs iemesls par viņu ziņot policijā..kaut gan.. tāpat ieliks uz pāris nedēļām cietumā un viņš atkal atgriezīsies un sāksies viss no jauna...katru dienu..katru stundu...sāp. ;( es to ilgi vairs neizturēšu..es zinu.

2009-05-08 17:19:17

līdzatkarīgā

alkoholisms.....tas patiesi ir smagi...gan pašam alkoholiķim, gan cilvēkiem, kas dzīvo kopā.Svarīgākais šajā visā ir saprast, ka tā ir slimība ar īpašu ārtēšanas veidu...psiholoģiska rakstura slimība.Es pati esmu līdzatkarīga cilvēka statusā un zinu, ko nozīmē nedzērājam dzīvot kopā ar alkoholiķi....tas psiholoģiski dažkārt ir pat smagāk nekā pašam alkoholiķim.
Alkoholiķis dzers neatkarīgi no mums un mēs to nevaram ar varu ietekmēt vai kā citādi kontrolēt.Svarīgi ļaut viņam pašam izdzīvot savu dzīvi, nekontrolējot un necenšoties nolīdzināt viņa dzeršanas sekas......viņam pašam sekas ir jāļauj izbaudīt, lai kādas tās arī būtu. Absurdi, bet tomēr patiess ir fakts, ka cenšoties palīdzēt risināt alkoholiķa dzeršanas rezultātā radītās sekas, mēs stipri pāri nodarām sev un arī pašam alkoholiķim.....ilgtermiņā tā tas noteikti neizbēgami ir.
Katrs mēs esam atbildīgi par savu veselību, par savu dzīvi un iemacīties mīlēt, cienīt sevi, nevis žēlot, patiesi ir ļoti svarīgi.
Cieņa pret otru cilvēku un pašam pret sevi sāk zust, cenšoties ietekmēt otra cilvēka rīcību.Ļausim katram pašam izdzīvot savu dzīvi un palīdzēsim tikai tad, kad mums palīdzību lūgs, nevis to uzspiedīsim. Neviens nav vainīgs otra cilvēka dzeršanā un tā visa sekās....sevi no tā ir jāatbrīvo, pievēršot vairāk uzmanības sev.

2009-05-10 19:52:09

Livija

Man gimenee ir raksturiiga patika iedzert, taapeec esmu uzaugusi skatoties kaa cilveeki katru nedeeljas nogali "relakseejas" liidz bezsamanjai, lai tad pirmdien saaktu needelju ar "jauniem speekiem" un es nozveereejos, ka neskarshos alkoholam klaat, kad buushu vecaaka!

Tas bija laiks, kad biju naiva, jo paliekot vecaakai, mainiijaas veertiibas un saaku dzert un iedzert un paardzert un kaadu gadu dzeeru gandriiz katru dienu - vienmeer atrunas, darbs taads( stradaju baraa) vai nu tikai vienu, bet vienmeer beidzaas ar 5-6 alkohola vieniibaam un taa tikai peec veel 2 nodzertiem gadiem, man pateica ka ar mani viss nav kaartiibaa - arii es to nojautu, bet kameer man miiljaakaa draudzene to sejaa nepateica - es domaaju ka viss buus labi, ka taa visiem ir( patiesiibaa apmeeram 80% sirgstosho vispaar nenojaush ka ir probleema).

Un tagad ciinijsh turpinaas, varu nedzert meeneshiem un nemaz negribas, tikai pareizaas nostaajas nav - vienmeer buus draugi, kas pielauziis agri vai veelu! Tad iedzeru vienu - divus un apstaajos, par ko ljoti lepojos, bet kad esmu tusinjos, vienmeer ir viens un tas pats staasts - tikliidz iedzer vienu, divus - gribas veel un tikliidz nelauj sev nopirkt veel vienu, rodas dusmas un besis un atkal dusmas, launaakais, protams, ir fakts, ka speelejos ar savaam aknaam un veseliibu!

2009-06-03 00:38:47

Dr.A.

Būtībā tā ir smaga lieta, katrā ziņā var vismaz uz laiku kontrolēt alkohola lietošanu,ir tāds preparāts kā Esperal (disulfirams), izsniedzams tikai pret ārsta recepti un sanāk salīdzinoši dārgi, 20tabletes apmēram 9lvl, taču lietojot pa tabletei dienā,cilvēks nevar lietot alkoholu,jo tiklīdz iedzer kaut,kas satur alkoholu,tā rodas alerģsikas un veģetatīvas prblēmas,tas gan vairāk nostrādā uz bailēm,tad cilvēks apzinās,ka alkoholu nevar lietot,gluži tas pats ir torpēda,kad šo pašu disulfiramu ampulas veidā iešuj zemādas slānī, un tas darbojas apmēram gadu,tad ir drošība,ka gadu cilvēks nelietos alkoholu. Protams ir varianti vēl arī citi,Hospitāļu 55 ir Valsts narkoloģijas centrs,uz turieni var piezvanīt un painteresēties, sākumā nozimē konsultāciju,kas ir bezmakas,un tad jau piemeklē labāko variantu alkoholisma ārstēšanā. Samērā lēts pasākums.

2009-06-09 17:22:08

Dr.e

Tikai paša apņemšanās.Protams uz pacientu jāiedarbojas psiholoģiskicenšoties panākt lai viņš sāk apzināties savu nelaimi.Bet piespiedu metodes nedod ilgslaicīgus panākumus.Kad<noraujas>tad dzer vēl briesmīgāk.Un ar katru nākamo piespiedu reizi paliek sliktāk.Ir jārada motivācija nedzert.Daba necieš tukšumu-kaut,ko atņemot kaut,kas jādod vietā.Te nu visiem vienu recepti neatrast.Tas ir grūts proces.Jāpalīdz cilvēkam atrast kādu interesi(ses)kas viņā izraisītu lielāku atkarību nekā alchohols.Diemžēl pie narkologa nāk,kā pie zobārsta-man te sāp-izraujiet.Čiks un vis un trallalā.Ja torped-ampulētais atgriezīsis tai pašā vidē vīņš atsāks dzert vai arī kļus apkārtējiem vēl nepanesamāks nekā deršanas laikā.Jo viņam būs atņemts tas viņa izpratnē vienīgais relaksācijas veids.Vislabākā relaksācija veselīgs darbs.Darbs dara brīvu.Diemžēl šo brīvību mūsu valdība tautai šobrīd cenšās atņemt.Sekas var būt būs jālabo ļoti ilgi.

2009-06-09 17:37:06

Dr.e

Atbilde Kasparam Zoliņam:tas nāvējošais viens litrs ir bīstsms vidējam statistiskajam cilvēciņam kurš ikdienā nedzer pa litram.Es savlaik varēju divus izdzert un no rīta uz darbu aiziet(nedauz ulāpoties).Tagad, kad pāri 40 un esmu trešās grupas invalīds puslitrs izraisa komu.Bet pasteidzies,jo divpadsmit gadus vēl varēsi spēlēt litrabolu augstākajā līgā.Būšu tavs līdzjutējs.Prosit,saļut!

2009-07-11 20:39:58

vito

dzert ir jaamaak.

Pievienot komentāru